Par sabiedriskajiem medijiem atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz sēdi otrdien, 7.martā, bija uzaicinājusi Latvijas Radio, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Kultūras ministrijas pārstāvjus, lai detalizēti iepazītos ar situāciju Latvijas Radio.
Deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) neslēpa, ka politiķi par naudas trūkumu radio zinājuši jau sen: “Esmu mazliet pārsteigta par to, kā tā situācija ir izveidojusies un to, ka tam visam bija jāuzsprāgst tādā veidā, ka darbinieki ir novesti līdz izmisuma robežai un tad tas viss ir uzsprādzis. Piemēram, tiem politiķiem, kas iet uz Latvijas Radio dažādiem diskusiju raidījumiem, tas, ka Latvijas Radio ir milzīgas problēmas ar atalgojumu, bija zināms jau ļoti sen. Bet kāpēc neviens no valdes locekļiem vienkārši neizgāja no sava kabineta un jau 2016.gada sākumā neparunājās, piemēram, ar žurnālistiem.
Tas, ka tā situācija ir nenormāla, tas bija zināms.”
Mēneša laikā kopš brīža, kad finansējuma trūkumu aktualizēja pats Latvijas Radio, jaunievēlētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir rīkojusies strauji – atbrīvoti divi valdes locekļi, bet par saturu atbildīgajai loceklei Sigitai Roķei dots divu mēnešu pārbaudes laiks. Tajā viņai jāizanalizē pašreizējie tēriņi un jāsagatavo detalizēts redzējums, kādas izmaiņas nepieciešamas.
Roķe deputātus vispirms mierināja, ka ir izrunājusies ar visu līmeņu vadītājiem un ēterā klusuma nebūs: “Latvijas Radio saturā pilnīgi nekas nedraud, visi strādā, visi zina, kas jādara un izturas pret savu darbu ar ārkārtīgi lielu atbildību. Bet, protams, problēmas ir jārisina. Sabiedriskie mediji nevar būt novājināti un turēti badā.”
Roķe minēja nule publiskotu pētījumu, kurā secināts, ka
Latvijas Radio Eiropā ir ceturtais viszemāk finansētais radio – aiz Latvijas ir, piemēram, Ukrainas un Armēnijas radio.
Politiķiem nācās atzīt, ka papildu naudu Latvijas Radio līdz šim ir prasījis, taču ierosinājumi atdūrušies Kultūras un Finanšu ministrijās vai pat nav tikuši ārpus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.
Tāpēc valdošās koalīcijas pārstāvis un Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Augusts Brigmanis rosināja sabiedrisko mediju uzraugu kā neatkarīgu institūciju par budžeta lietām ar valdību runāt tieši, bez nozares ministrijas iesaistes. “Faktiski ir jāiet uz priekšu, un pie nākamā gada budžeta veidošanas sarunu galda jāsēž [NEPLP priekšsēdētājai Dacei] Ķezberei un pa tiešo ar attiecīgām institūcijām, Finanšu ministriju un valdības pārstāvjiem jārunā par šīm būtiskām lietām. Citādāk būs tas pats stāsts,” pauda Brigmanis.
Tikmēr deputāts Artuss Kaimiņš (KPV.lv) atgādināja par valdības atbildību vāji finansētos sabiedriskos medijos: “Tas ir labi, ka cilvēki pieprasa savas tiesības. Tas ir slikti, ka valdošā koalīcija, kura ar [Ivetas] Grigules plakātu teikusi, ka cilvēks ir vissvarīgākais, tagad nauda tiek likta dzelžos, nevis cilvēkos. Valdībai jāsāk domāt. Brēciet skaļāk, slēdziet ārā to radio! Lai valdošā koalīcija nevarētu iet un taisīt sev piāru sabiedriskajā medijā.”
Politiķi vairākkārt frāžaini runāja, ka stabils sabiedriskais medijs ir demokrātijas garants. Taču līdz konkrētiem soļiem, kā situāciju uzlabot, netika. Sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) vien pieminēja, ka mēneša beigās rīkos publisku diskusiju par sabiedriskajiem medijiem.
Ziņots, ka šogad februāra sākumā Latvijas Radio darbinieki nāca klajā ar paziņojumu, ka ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu un ir gatavi protesta akcijām. Tāpat lielākā daļa darbinieku kā vāju vai ļoti vāju vērtēja radio valdes darbu.
NEPLP un politiķi šo situāciju Latvijas Radio vērtēja kā satraucošu, prasot radio valdes skaidrojumu. Nedaudz vēlāk, 27.februārī, nepilnu gadu pirms pilnvaru termiņa beigām par atkāpšanos no amata paziņoja Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš. Dažas dienas vēlāk mediju uzraugs izteica neuzticību gan Pauliņam, gan radio valdes loceklim Uldim Lavrinovičam.
Savukārt Latvijas Radio valdes loceklei satura jautājumos Sigita Roķei dots divu mēnešu pārbaudes laiks, lai pierādītu sevi, un pēc tam NEPLP lems par konkursa izsludināšanu uz divām vai trīs valdes locekļa vietām.
