Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vai valsts Flikam maksās 16 miljonus?

Panorāma

Merkele triumfē

Jāsniedz paskaidrojumi par IZM reklāmas līgumiem

Par reklāmas kampaņas organizēšanu prasa izglītības ministra paskaidrojumu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) pieprasījis izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) sniegt paskaidrojumus par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noslēgtajiem reklāmas līgumiem par sava darba popularizēšanu vairākos medijos.

„Panorāmā” jau stāstīts, ka sabiedrības informēšanas kampaņai ministrija paredzējusi pusgada laikā tērēt gandrīz 20 000 latu. Tikmēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzsver, ka tā nav laba prakse. Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumu ziņas pirkt ir aizliegts.

Likums nosaka stingrāku elektronisko plašsaziņas līdzekļu kontroli. Radio un televīzijas saturu uzraugošā nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants radio SWH grupas medijos sponsorētās izglītības ziņas vēl nav pamanījis. Tāpēc nevar tās analizēt. Radio SWH vadītājs apgalvo – ziņās, kas ir izskanējušas radio stingri tiek ievērots likums.

„Izglītība ir pie šīm tematiskajām ziņām un nekādā gadījumā sponsors neietekmē to saturu. To izvēlas mūsu pieredzējušie žurnālisti un beigās tiek pateikts, ka izglītības aktualitātes ir sadarbībā ar IZM,” saka AS „Radio SWH” direktors Jānis Šipkēvics.

Kopumā par ministriju sponsorēto raidījumu neatbilstību likumam pilnīgi pārliecināts nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants. „Vienīgā iespēja pie pašreizējā regulējuma valsts resoram kaut kādā veidā to finansēt legāli būtu caur sabiedrisko pasūtījumu. Šeit mēs nonākam pie tā, ka mums ir tāds tiesiskais nihilisms, ka notiek šādā veidā, apejot to, kas likumā ir teikts,” uzsver NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Viņš apgalvo – šo likumu pārkāpj ne vien izglītības un zinātnes, bet arī aizsardzības, kultūras un citas ministrijas. Daudzi no ministriju finansētajiem raidījumiem ir nepieciešami, bet veids, kā tiek pirkti un veidoti nav likumīgs. „Vienkārši jāizbeidz šī feodālā sistēma, ka katrai ministrijai ir kaut kādi raidījumi, kas ir turklāt absolūti nelegāli. Un tas ir valdības un Saeimas uzdevums šo visu izravēt un es ceru, ka čaklie deputāti arī ķersies klāt. Jo paši resori negrib atteikties,” saka Dimants.

Viņš pauž – te nav nepieciešams papildu finansējums. Tā kā liela daļa ministriju sabiedrības informēšanai atvēl naudu, šai nauda vajadzētu tikt virzītai caur sabiedrisko pasūtījumu, konkursa kārtībā.

Latvijas žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne uzsver - pētījumi ir parādījuši, ka auditorija vienpusīgi sniegtu informāciju augstu nevērtē. Tāpēc pērkot mediju saturu vēlamais efekts netiek sasniegts. „Tas inficē mūsu informācijas telpu, izkropļo patiesībā to, ko mums ir nepieciešams zināt. Tas palīdz negodīgi konkurēt, izmantot valsts naudu, noteiktām valsts amatpersonām, lai sevi vienlaikus popularizētu (..) Tā ir ļoti liela problēma mūsu mediju vidē,” atzīmē Rožukalne.

Par konkrēto gadījumu viedokli izteikusi arī finanšu ministrija, kas aicina valsts kontroli izvērtēt, cik lietderīgi izglītības un zinātnes ministrija tērē valsts līdzekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt