“Es cīnos par to, ka gribu pierādīt – pret mani tika izplānotas un realizētas noziedzīgas darbības un lietu izplānoja pati vadītāja, izmantojot apsargu-policistu līdzdalību un darbinieku līdzdalību,” stāsta Edvīns Trēgers, kas 19 gadu bija “Ziedkalnes” iemītnieks, bet pēc nesaskaņām ar vadītāju Aiju Petuhovu 2014.gadā tika pārcelts uz filiāli Iecavā. Par viņu Latvijas Radio vēstīja pirms pusotra gada. Viņš gadiem bijis viens no skaļākajiem iebilžu cēlājiem, “Ziedkalnē” redzot nekontrolētu citu klientu nodzeršanos un citas nekārtības.
Taču 2013.gada 14.novembrī pēc viņa “Ziedkalnē” ieradās Jelgavas policija. Viņu vaino kāda cita klienta ar daudz smagākiem attīstības traucējumiem pazušanā. Psihiski slimais klients it kā pazudis bija uz pāris stundām, atrasts sveiks un vesels, bet liecības sniegt nespēj, jo nerunā.
Edvīns uzskata, ka vadība ar viņu tā centusies izrēķināties: «Viņa neiznāca ārā, nepainteresējas, vai viņiem [policistiem – red.] ir protokols, vai viņiem ir sankcija vai pilnvaras, kādēļ viņi to dara. Viņa sēdēja kabinetā, pa logu skatījās, pilnīgi aukstasinīgi aizverot acis uz notikušo, pieļāva, ka mani aizved uz katlumāju, ieslodzīja. Arestā piedalījās pašu darbinieks.»
Likumsargi izrādījās Edvīnam un citiem klientiem labi zināmi, jo tolaik bija ne tikai valsts policisti Jelgavas iecirknī, bet arī Petuhovai pakļauti “Ziedkalnes” apsargi brīvajās dienās. Viņi arī bijuši pazudušā klienta atradēji, iesniegumos minot, ka nelaimīgais uziets it kā 30 kilometru attālumā.
“Ziedkalnes” virsuzraugi sociālās aprūpes centrā “Zemgale” pēc pārbaudes atzinuši, ka ticamāka ir Edvīna versija. Toreiz virsvadība no sociālās aprūpes centra “Zemgale” atstādināja padotos cilvēkus pansionātā “Ziedklanē”. Tomēr drīz vien atjaunoja amatos, jo tā lika jaunā Labklājības ministrijas vadība no Zaļo un Zemnieku savienības, kam pirms tam pieslējās pansionāta priekšniece.
Kā stāsta valsts sociālās aprūpes centra “Zemgale” direktors Ilgonis Leišavnieks, jebkādas attiecības izbeigtas tikai ar abiem lietā iesaistītajiem apsargiem. “Viens no viņiem tikko bija sācis strādāt, viņu momentā atbrīvoja, jo es saskatīju, ka, iespējams, darbības pārsniedz pilnvaras. Bet darbiniekam, kurš bija pamatdarbā, es nevarēju neko piemērot. Bet mēs esam arī ar to otru policistu izbeiguši darba tiesiskās attiecības ar šā gada 1.jūniju,” stāsta Leišavnieks.
Uzreiz pēc notikušā cietušais klients Edvīns tika pārcelts uz citu pansionātu, bet centrs tālākā viņa tiesību aizstāvībā vairs neiesaistījās. Edvīns ar advokāta palīdzību cīņu turpināja viens.
Pansionāta vadība kriminālprocesos atzīta par nevainīgu, bet pēc vairākkārtējiem centieniem lietu izbeigt arī pret Valsts policistiem un prokurora uzstājības krimināllieta nonākusi tiesā.
Inspektori Sandis Blūms un Jānis Pranka apsūdzēti dienesta pilnvaru pārsniegšanā, par ko draud līdz trīs gadu cietumsods, naudas sods vai piespiedu darbs.
Inspektors Pranka ir nerunīgs: “Nekādus komentārus nesniegšu.”
Gan apsūdzētais Jānis Pranka, gan viņa līdzdalībnieks Sandis Blūms aizvien turpina darbu Jelgavas policijas iecirknī. Viņi arvien ir arī atbildīgi par kārtību pagastos ap pansionātu “Ziedkalne”.
Valsts policijas Iekšējās kontroles biroja priekšnieka vietniece Ilona Reitere saka – kamēr policisti nav notiesāti, darbu var turpināt: “Jo izmeklētājs šajā kriminālprocesā nav piemērojis tādu drošības līdzekli, ka viņi nevarētu ieņemt šos amatus. Ja amatpersonas tiks notiesātas, protams, viņas tiks atvaļinātas no dienesta.”
Šā gada pirmajos sešos mēnešos dažādos pārkāpumos apsūdzēti 12 valsts policisti, bet 15 likumsargi notiesāti. Savukārt tikai divi Valsts policijas darbinieki tikuši attaisnoti.
