Viņš skaidroja, ka Cēsu senpilsēta ar tajā ietilpstošo Cēsu viduslaiku pils teritoriju, Riekstu kalnu – pilskalnu, Konventa laukuma viduslaiku kapsētu, Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsētu un Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētu aizņem aptuveni 27 hektāru lielu platību. Cēsu pilsētas senākajā daļā kultūrslāņa biezums sasniedz pat 3,8 metrus.
Lai gan Cēsis par pilsētu droši var uzskatīt tikai kopš 14. gadsimta, dažādi arheoloģiskie atradumi, tai skaitā 2021. gada arheoloģiskajos izrakumos Pils ielā 1 atklātais pavarda fragments un tajā atrastā keramika, liecina, ka Cēsu senpilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš dzelzs laikmeta, norādīja biedrības vadītājs.
Cēsu senpilsēta kā gada arheoloģiskais piemineklis izraudzīta, lai aktualizētu arheoloģisko mantojumu un tā pārvaldību pilsētās, jo arheoloģiskais mantojums pilsētvidē nereti tiek uzskatīts kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai, nevis kā vēsturisku pilsētu neatņemama sastāvdaļa un nozīmīgs kultūras mantojums, atzīmēja biedrībā.
