Viņa sociālajā darbā strādā jau kopš 2003.gada. Viens no viņas svarīgākajiem pienākumiem ir sociālo dzīvojamo māju vadīšana – Ilona palīdz balvēniešiem risināt dzīvojamo telpu jautājumus. Tāpat viņa vada nakts patversmi. Interese par cilvēku dzīves likstām un to risināšanu radās jau psiholoģijas studiju laikā. „Patīk palīdzēt cilvēkiem (..) Žēl man cilvēku ir un gribas palīdzēt kaut ar mazu savu saules stariņu, ko varu iedot, tāpēc arī dažādus pasākumus organizēju. Vispār esmu ekstraverts cilvēks, man patīk dažādās sabiedriskajās organizācijās (..) Līdz ar to es iesaistu mūsu sociālos klientus dažādās aktivitātēs. Dzīves skolotājs jau tagad sanāku, jo esmu beigusi DU maģistrus sociālais darbinieks. Ja sākumā sāku ar tādu cilvēku žēlošanu, tad tagad jau strādāju profesionāli," saka Džigure.
Ikdienā Ilonas pārziņā ir trīs sociālie nami – māja pensionāriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pansija un nakts patversme. Pastāvīgajiem iemītniekiem un apmeklētājiem gadās lielākas vai mazākas problēmas, un tās visas nākas risināt sociālajai darbiniecei. „Viņa ir ļoti centīgs cilvēks, izpalīdzīga, viņa vispār izpalīdzīga, strādā ļoti ar visiem, cenšas būt visā lietas būtībā mums līdzi dzīvo. Tā ka tiešām darbiniekam cepuri nost," saka Balvu novada domes sociālā dienesta pansijas iemītniece Lūcija Logina.
„Komunicēt man ar viņu ir viegli. Arī ar klientiem viņa prot [komunicēt]. No labākajām īpašībām gribu pieminēt prasmi komunicēt. To esmu novērojusi gan apsekojot ar viņu kopā klientu dzīvesvietā gan arī, ja pieņemšanas laikā klients atnāk pie viņas uz kabinetu," norāda Ilonas kolēģe, sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Anna Laizāne.
Ilona cenšas ne tikai izmitināt, bet arī palīdzēt nostāties uz savām kājām cilvēkiem ar dažāda rakstura problēmām – gan fiziskās veselības, gan psiholoģiskajām, gan finansiālajām. Sociālo namu klienti ar dažādiem veselības traucējumiem šo māju sienās var atrast arī subsidētu darbavietu. „Grūtākais ir tas, ka ļoti daudz ir dažādu klientu, kas ir dažādas mērķauditorijas. Tātad nakts patversmē mums ir arī bijušie ieslodzītie, jāstrādā, tad sociālajos dzīvokļos ir ne tikai trūcīgas, maznodrošinātas ģimenes, bet ir arī ar garīga rakstura traucējumiem (..) tie vientuļie vīrieši, kas lieto alkoholu – kā viņiem visiem sadzīvot kopā (..) vislielākais prieks ir par tām ģimenēm, kuras saņemas un var dzīvot ārpus mūsu sociālā dzīvokļa," par savu darbu stāsta Džigure.
Sociālais darbs nav viegls. Katru dienu redzot cilvēku bēdas un nelaimes, Ilona kādreiz ir aizdomājusies arī par darba vietas maiņu. Tomēr vēlme sniegt palīdzīgu roku un darba rezultāts atturēja no šī lēmuma pieņemšanas. Paveiktais nu ir atmaksājies valsts piešķirtā atzinībā.
