Dienas ziņas

Daugavpils mērs vēlas LTV sudiju Daugavpilī

Dienas ziņas

Gurķu svētku festivāls Krāslavā

Papes iedzīvotāji satiekas saietā

Papes iedzīvotāji saietā stiprina atmiņas par dzimtas saknēm

Latvijas dienvidrietumos, Rucavas novadā starp ezeru un jūru atrodas Pape, kas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados bija lielākais zvejniekciems Kurzemes rietumu piekrastē. Laika gaitā dažādu apstākļu dēļ Pape ir mainījusies, un tajā pastāvīgi dzīvo vien nepilns desmits latviešu, bet vasarās tā kļūst par lietuviešu kūrortu. Lai satiktos un atcerētos, lai neaizmirstu savas dzimtas saknes, nedēļas nogalē uz pirmo saietu bija pulcējušies bijušie un esošie Papes iedzīvotāji.     

Aptuveni pirms 80 gadiem Papē bijis vairāk nekā 100 mājsaimniecību un ap 500 iedzīvotāju. Galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība un zvejniecība. Tolaik ciemā bijusi skola, ticis uzcelts bērnudārzs - pirmais Latvijas laukos. Padomju gados līdztekus visai rosīgajai saimnieciskajai dzīvei bija jārēķinās ar Padomju Armijas un robežsargu klātbūtni, piemēram, dodoties zvejā.

Bijusī Papes ciema iedzīvotāja Anna Maksakova atcerējās, ka vajadzēja prasīt atļauju, pieteikties un tad, ja bija migla, nelaida, un, ja priekšnieks gulēja, nebija piecēlies, tad atkal nevarēja.

“Diezgan stingri bija. Kad izgāja no jūras, tad atbrauca un paņēma zivis priekš karaspēka daļas, pārējās varēja ņemt,” stāstīja Maksakova.

Bijušais Papes ciema iedzīvotājs Jānis Rūcis atcerējās, ka viņa laikā skolā bija aptuveni 12 bērni, un visas četras klases bija vienā telpā.  

Pirmatnējās dabas spēks un sūrā piekrastes ikdienas dzīve rūdījusi cilvēku raksturus, saglabājot bagātu viņu iekšējo pasauli. Pirmajā papenieku saietā raisījās atmiņas un šķiļas valodas. Folkloristam Vidvudam Medenim savulaik izdevies pierakstīt blociņu ar vecāsmātes Katrīnas dziedāto dziesmu vārdiem:

Brīkš, brākš, kas tur nāk?
Zemes vējš izsaplētis,
Es jums saku – pļiku, pļaku
Nākat manās kāziņās,
Vieni paši nenākat, bērnus līdzi neņemat,
Suņi, poģi danci veda – ķilu, ķelu rallallā.

“Būtībā man Pape ir leģenda. Un kas var būt dzīvāks par leģendu, to, kas tavā fantāzijā un romantikā strādā,” atzina Vidvuds Medenis.

Lielā vētra sešdesmito gadu nogalē un vēlāk arī valsts politika par centralizāciju papeniekus piespieda atstāt savas mājas un doties labākas dzīves meklējumos. Daudzi savus īpašumus laika gaitā pārdevuši lietuviešiem. Šobrīd Papes ciemā dzīvo vien nepilns desmits vietējo iedzīvotāju.  Papenieki uzskata, ka kopīgs saiets neļauj aizmirst savas dzimtas saknes, arī kaimiņus un skolas biedrus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt