Ziemas pirmajā sniegā Alvis Zembergs zaudēja kontroli par savu mašīnu un nonāca grāvī. “Tie džeki mani izvilka no mašīnas ārā. Nu, es nezinu, man tur bija viss lupatās. Viņi jau tur neko nefiksēja, viņi vienkārši paņēma mani un iecēla, kā mācēja... ziema, sniegs, slidens,” stāsta Alvis.
Traumas bija smagas. Alvim tagad nav labās kājas apakšstilba, bet tā vietā protēze, ar kuru vīrietis slēpo un brauc ar sniegadēli. Zembergs ir vienīgais Latvijā paraskeletonists. Tiesa, šogad lielais sports būs jāpamet – esot traumatisks.
“Es nedomāju, ka cilvēks vienkārši vienaldzīgi brauc garām. Brauc garām tāpēc, ka redz – tur jau ir sniegta palīdzība,” saka Alvis.
1.augustā avārijā uz Jelgavas apvedceļa gāja bojā bērns, bet viņa māte un vēl divi bērni guvuši traumas. Dažas dienas pēc traģēdijas parādījās ziņas, ka garāmbraucēji filmēja un fotografēja. Piestāja tikai viens cilvēks.
Taču palīdzība uz ceļa ir ne tikai ētikas, bet likuma jautājums.
“Ja noticis ceļa satiksmes negadījums, tad pārējiem satiksmes dalībniekiem jāapstājas. Un tā faktiski ir viena no pirmajām darbībām, kas jāveic,” norāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.
Kā izglābt cilvēku ekstrēmās situācijā? To zina visi autovadītāji – iesācēji. Pārbaudīt pirmās palīdzības sniegšanas spējas jau pēc eksāmeniem CSDD neplāno. “Gadījumā, ja persona, kas jau ir ieguvusi vadītāja apliecību, nāk un mācās jaunas un papildus kategorijas iegūšanai, tad tajā gadījumā, ja ir pagājuši vairāk par pieciem gadiem no iepriekšējas autovadītāja apliecības iegūšanas, ir atkārtoti jāveic pirmās palīdzības apmācība,” stāsta Teteris.
Tiem, kas pabrauc garām ceļu satiksmes negadījumam, vērts atcerēties Krimināllikuma 141.pantu, kurā paredzēta kriminālatbildība par atstāšanu bez palīdzības.
Policijā gan atzīst – dzīvē šo pantu pielieto reti.
Arī mediķi aicina nebūt vienaldzīgiem. “Noteikti nevajadzētu aizbraukt vai aiziet garām, ja redz, ka kaut kas ir noticis, un izskatās, ka cilvēks sēž, ceļas vai mēģina piecelties. Nav izslēgta situācija, ka cilvēkam pēc brīža kļūst sliktāk un būs nepieciešama jūsu palīdzība,” skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
Sniegt pirmo palīdzību, saņemot padomus pa telefonu, biežāk izvēlās tie, kas glābs sev tuvos cilvēkus. Taču visiem kādreiz var noderēt vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs Latvijā - 112.
Kopumā uz valsts ceļiem pērn gājuši bojā 188 cilvēki.
