Ģimenes konfliktā Krāslavā varmāka, vēloties atriebties sievai par aiziešanu no laulības, nožņaudza pašu meitu. Sieviete, baidoties no varmācīgā vīra, bēga no Krāslavas uz Rīgu. Un divas reizes – sākumā Latgales priekšpilsētas, pēc tam Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā iesniedza pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tas nozīmētu, ka vīrs viņai tuvoties nedrīkstētu. Bet tiesa viņas lūgumu atteica. Un atteikums formāls – likumā rakstīts – lūgums jāiesniedz Krāslavā, kur konflikts izcēlies. Rīgā nē. To Saeima tagad plāno mainīt.
"Ir situācijas, kad ir jābēg vēl tālāk, kā šajā konkrētajā gadījumā, sieviete pat bija mainījusi savu ārējo izskatu, paslēpusies Rīgā un vēlējās vērsties tiesā Rīgā.
Un šajā gadījumā šī formālā prasība izrādījās liktenīga. Līdz ar to mēs komisijā to vienbalsīgi atbalstījām, neviens deputāts tam neiebilda.
Pēc iespējas ātrāk arī Saeimas sēdē šis likumprojekts varētu tikt izskatīts arī galīgajā lasījumā," sacīja Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
Palīdzēt pēc būtības ir svarīgi, tāpēc arī atbildīgā Tieslietu ministrija Lībiņas-Egneres priekšlikumu atbalsta. Tā ir gatava veikt arī citus uzlabojumus.
"Mums ir vēl divas iniciatīvas. Viena ir jau Saeimā iesniegta, kur mēs piedāvājam paplašināt tiesas kompetenci, uzlikt varmācīgajai personai par pienākumu iziet sociālās rehabilitācijas kursus. Šie kursi šajā brīdī ir brīvprātīgi, un, cik mēs sapratām no Labklājības ministrijas kolēģiem, varētu būt arī vairāk tādu gadījumu, kad tiek viņi izmantoti," stāstīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Viņa cer, ka izmaiņas parlaments varētu pieņemt vēl šogad. Otra iecere saistīta ar preventīvu nozieguma novēršanu.
"Esam vienojušies ar Iekšlietu ministriju, ka līdz nākamā gada pavasarim tiks virzīti grozījumi, kas tajos gadījumos, kad policists ir izsaukts uz šādu situāciju un viņš konstatē, ka vardarbība ir pietiekami nopietna,
tad viņš pats var pieņemt lēmumu iesniegt pieteikumu tiesā par varmākas nošķiršanu, un nav nepieciešams cietušā iesniegums.
Jo bieži tie apstākļi ir tādi, ka cietušais nav gatavs tādu dokumentu parakstīt," norādīja Medina.
To praksē varētu ieviest vien nākamgad pavasarī, jo vajadzīgs panākt, lai policists spēj riskus pietiekami izvērtēt.
