Panorāma

Otro gadu norisinās valsts aizsardzības mācības nometne

Panorāma

Mēģinās ierobežot alkoholisma izplatību

Beidzot virzība cīņā pret vardarbību ģimenē

Atbalsta pirms vairāk nekā gada solīto anketēšanu cīņai pret vardarbību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc aptuveni divus gadus ilgām diskusijām beidzot panākta vienošanos par kārtību, kādā policija sociālajiem dienestiem nodos informāciju par vardarbības riskiem ģimenē. Valdība devusi zaļo gaismu cietušo anketēšanai, kas turpmāk izsaukumos uz ģimenes konfliktiem būs obligāta. Likumsargi pauž cerību, ka līdz ar šo soli sociālajiem dienestiem būs iespēja padziļināti strādāt ar problemātiskajām ģimenēm, un policijai arvien retāk būs jāiejaucas konfliktos tad, kad vārdu kaujas jau pāraugušas fiziskā vardarbībā.

Latvijas Televīzijas Ziņu dienests sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" jau pirms pusotra gada sižetu sērijā par vardarbību ģimenē kā problēmu izcēla to, ka dienestu starpā nenotiek informācijas aprite un būtu jāievieš anketas, kuras policijas darbinieki, dodoties uz izsaukumiem par konfliktiem ģimenē, aizpilda un tālāk jau nosūta sociālajam dienestam.

Tas ļautu sociālajiem dienestiem reaģēt tad, kad vēl ko var labot. Strādāt ar ģimeni, piedāvāt palīdzību.

Vārdos premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens („KPV LV”) šādam risinājumam piekrita, tomēr birokrātijas ceļi izrādījās ļoti gari.

"Tiešām negaidījām, ka būs tik ilgi," sacīja iekšlietu ministra padomniece Beāta Jonīte, skaidrojot – visilgāko laiku aizņēmusi tieši dažādu sīkumu saskaņošana ministriju un atbildīgo iestāžu starpā. Tomēr tas beidzot ir izdevies, un tagad vien jāgaida, kad valdības otrdien atbalstītie grozījumi stāsies spēkā.

"No rītdienas izsūtīs rīkojumu visiem reģioniem, policijas iecirkņiem izsūtīs šīs anketas, un tuvāko pāris dienu laikā šī sistēma jau sāks darboties. Skaidrs, ka mērķis ir arī samazināt spiedienu uz upuri tādos gadījumos kā nošķiršana, lai tiesa varētu ātrāk iegūt informāciju, līdz ar to anketā ir viss, kas būtu vajadzīgs jebkurai no iestādēm, lai nevajadzētu cilvēku mocīt vairākas reizes un apjautāt par sāpīgām situācijām," skaidroja Jonīte.

Atsevišķas valsts policijas nodaļas anketēšanu jau veica izmēģinājuma kārtā un uzsvēra – bez tās likumsargi kā ugunsdzēsēji reaģē uz vienu izsaukumu pēc otra, bet sociālie dienesti par nokaitēto situāciju ģimenē pat nenojauš.

"Viņiem būtu bijis jāzina, bet, kā viņi var uzzināt, ja mēs nedodam šo informāciju? Varbūt šī te nošķiršana nebūs piemērojama reizē, kad mēs būsim ieradušies, bet toties mēs konstatēsim apstākļus un iedosim pirmo signālu. Lai neatkārtojas nākamā reize, aiznākošā un, nedod Dievs, cilvēks iet bojā," sacīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Lauris Arājs.

Uz izsaukumiem par vardarbību ģimenē reaģē arī pašvaldības policija. Tur uzsvēra, ka jaunā sistēma problēmas nesagādās, jo sadarbība ar sociālajiem dienestiem jau atstrādāta situācijās, kad konfliktos iesaistīti bērni.

"Attiecībā uz gadījumiem, kur nepilngadīgie nav iesaistīti konfliktā, pietrūka šis regulējums, kas vispār dotu mums tiesības šādu informāciju nodot, jo tie tomēr arī ir personas dati. Beidzot būs tiesības policijai nodot šos datus," uzsvēra Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

To, ka sistēma līdz šim bijusi nepilnīga, apliecināja arī paši sociālie dienesti.

"Situācijas, kurās ir pilngadīgie, nav bijuši bērni, bieži vien šī informācija līdz sociālajam dienestam nenonāk. Līdz ar to, ja šie grozījumi stājas spēkā, noteikti palielināsies gadījumu skaits, par ko saņem informāciju sociālie dienesti," norādīja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Līga Taurene.

Iekšlietu ministrijā gan uzsvēra – šis, lai arī svarīgs, ir tikai viens solis cīņā ar vardarbību ģimenē.  

"Līdz nākamā gada pirmajam jūlijam ir jāizstrādā noteikumi, lai policija varētu uz vietas veikt nošķiršanu – varmākas no upura, bez tiesas lēmuma. Un te arī es vēlos uzsvērt, ka būtu tomēr jāiegulda iekšlietu nozarē, lai, nevis tikai strādātu ar sekām, bet arī preventīvi," sacīja Jonīte.

Resursu trūkums ir aktuāls arī sociālajiem dienestiem, kas tagad, līdz ar anketu ieviešanu, pēc policijas aplēsēm, saņems papildu vairākus tūkstošus ziņojumu gadā.

Iepriekš – 2017. gada projektā – anketēšana notika brīvprātīgi. Savukārt anketēšanas iekļaušana Ministru kabineta noteikumos šo prasību padara par saistošu ikvienā izsaukuma gadījumā. Ir paredzēts, ka minētā anketa kalpos par universālu veidlapu vairāku institūciju informēšanai: gan sociālā dienesta (visos gadījumos), gan bāriņtiesas (kaitējumu draudu bērnam gadījumā), gan tiesas (prasības pagaidu aizsardzības pret vardarbību izskatīšanas gadījumā).

Politiķi jau 2019.gada maijā pauda gatavību atbalstīt vienotu anketēšanu cīņai pret vardarbību ģimenē, tomēr darbs pie tās aizkavējās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti