4. studija

4. studija

4. studija

Kā Indulis un Ārija Embūtes ciemam palīdzēja

Pabažu dzelzceļa staciju iecienījuši ārzemju tūristi

Pabažu dzelzceļa stacija no grausta pārtapusi par tūristu mītni

Pabažu dzelzceļa stacija vēl pirms dažiem gadiem bija grausts, bet Helma Purvinska ar palīgiem ir atjaunojusi šo dzelzceļa staciju. Tas bija ilgi un arī pietiekami sarežģīti, bet tagad stacija ir pārvērtusies divos dzīvokļos.

Pirms dažiem gadiem stacija bija gaužām bēdīgā stāvoklī - sienas apzīmētas, logi izsisti un īpašnieks par to nelikās ne zinis. Par to “4.studija” vēstīja 2015.gadā  Šo stāstu noskatījās arī Helma un apņēmās stacijas ēku glābt.

“Mēs esam Saulkrastu iedzīvotāji, un darbs, ko mēs šeit ieguldām, ir mūsu mīlestības apliecinājums Saulkrastiem un īpaši Pabažiem,” stāstīja Helma.

Šogad stacija atjaunota, tas bija ilgi un arī pietiekami sarežģīti, jo tā nav standarta ēka un katrs elements prasīja kaut kādu īpašu darbu un īpašu attieksmi. Tagad stacijas ēkā ir izveidoti divi mazi dzīvokļi, ko vasarā izīrēt atpūtniekiem.  

“Pats, pats grūtākais bija atjaunot logus un durvis, dabūt nost veco krāsu, piešpaktelēt. Nomainījām jumtu, jo savādāk visa tā māja aizietu postā, pēc tam visi pamati, cokoli tika nokalti un jauni uztaisīti, kas arī bija laikietilpīgi,” stāstīja saimnieces vīrs Pēteris Krusiņš, kas palīdzēja atjaunošanas darbos.

“Tas bija gandrīz katru dienu, arī ziemā, kad nebija lieli mīnusi, un tur mums palīdzēja arī radinieks, kas te netālu dzīvo, un pārējo pašu spēkiem, cik varējām. Tas nav tāds ātrais bizness, kur kaut kas ir ieguldīts un tad atpelnīsies ātri, tā ir tāda cieņa pret staciju,” sacīja Krusiņš.

Sākotnēja iecere bija izveidot vienu dzīvoklīti, kā arī iekārtot telpas kafejnīcai, bet šobrīd šeit ir divi dzīvokļi.

Vietējo ciemiņi gan bija maz, pārsvarā bija viesi no Lietuvas, no Krievijas, no Vācijas, bija viena dāma no Norvēģijas, kura atbrauca atpūsties septembrī.

“Par to vilcienu cilvēki saka, ka tā ir tāda sava veida eksotika - tas vilciens pienāk un tā skaņa ir, un tad atkal aiziet, bet viņš īpaši netraucē, un pēdējais vilciens aiziet pēc desmitiem un pienāk arī pēdējais no Rīgas pirms pusnakts, tā ka naktī te nekādi vilcieni nebrauc un var mierīgi gulēt,” stāstīja Helma.

Atjaunojot staciju, īpašnieki centās iespējami daudz saglabāt vēsturisko noskaņu, tāpēc ir atstāta gan senā klona grīda, gan restaurēti vecie koka logi, durvis un slēģi.

Ūdens un kanalizācijas pievilkšana bija lielākais un dārgākais pasākums, jo ēka 1952.gadā celta bija bez ūdensvada un bez kanalizācijas.

Ziemā stacija gan netiek apsildīta, jo vecās krāsnis nevarēja atjaunot, bet varbūt ar laiku arī tās tiks izveidotas.

Arī ideja par telpu izīrēšanu kafejnīcai nav nekur pazudusi, bet vēl jāatrod nomnieki.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti