Panorāma

Izvērtēs VID amatpersonu atbildību

Panorāma

Panorāma

Deputāti vērtē Imigrācijas likuma grozījumus

Organizācija: Latvijā cīņā ar aizspriedumiem pret iebraucējiem vēl ilgs darbs

Latvijā aizspriedumu vēl ir daudz, un integrācija ir ilgtermiņa darbs, norādīja Sabiedrības integrācijas fonda īstenotajā "Atvērtības triatlonā". Uzaicinātie viesi gan uzsvēra, ka kopumā par dzīvi Latvijā nesūdzas un jūtas labi.

Latvijas Televīzijai uzrunājot cilvēkus Rīgas ielās, vairākums pauda neitralitāti pret iebraucējiem Latvijā. Tomēr teju katram bija kāds stāsts par negatīvu pieredzi, ko iebraucēji pie mums guvuši. 

Uz ielas sastaptās Tīna un Brenda stāstīja par gadījumu, kad dzirdējušas ātrās ēdināšanas iestādē no kādas sievietes teikumu: "Ak šausmas, tur nēģeri strādā." Abas bijušas šokā, tomēr viņas uzskata, ka lielāka daļa Latvijā iebraucējus pieņem.

Arī Laurim iebildumu neesot: "Es esmu no Valmieras puses. Tur arī staigā. Bet kādi aizspriedumi... Cilvēki paliek cilvēki. Par tiem iebraucējiem no Tuvajiem Austrumiem. Un tad bija tie aizspriedumi. Izrādījās, ka nē. Iedzīvojās viņi."

Arī Jozefs uzvēra: "Man vienalga. Lai brauc. Kur problēma?"

Pretdiskriminācijas eksperte Rasma Pīpiķe tomēr norādīja, ka iebraucējiem izaicinājumu Latvijā pietiek. Pietiekami bieži esot dzirdēts no uzņēmējiem, ka, izskatot darbinieku pieteikumus, tiek ņemta vērā viņu izcelsme un kā vērtēšanas kritērijs ir tas, cik latviski skan uzvārds. 

"Pagājušajā reizē mēs runājām par romiem Latvijā, kuri arī, neskatoties uz to, ka ir latvieši, un arī viņi saka, ka ir latvieši, ka ir piedzimuši un uzauguši, joprojām darba tirgū viņiem ir ļoti liels izaicinājums atrast darbu. Tas noteikti ir ilgtermiņa darbs, jo faktiski, paskatoties visus pētījumus, kas ir arī pēdējā laikā, mēs apliecinām, ka cilvēkiem tomēr ir aizspriedumi pret citiem cilvēkiem, kuri ir no citām valstīm," stāstīja Pīpiķe.

Taizemietis Kao Viets Ngujens gan nesūdzas. Viņš Latvijā dzīvo 20 gadus, pabeidzis Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un ir eposa "Lāčplēsis" komiksa autors. 

Vīrietis pastāstīja: "Faktiski Latvija ir kā manas mājas. Bet es arī nesaku, ka viss ir pozitīvs. Latvijā tāpat kā citur ir plusi un mīnusi."

Atbildot uz jautājumu, vai viņš guvis kādu būtiski negatīvu pieredzi tikai izcelsmes dēļ, vīrietis atbildēja noraidoši. Tomēr, vērtējot Latvijas sabiedrību, ir ievērojis dažas īpatnības, pie kurām grūti pierast. "Es varu pateikt, ka latviešu raksturs ir ļoti atkarīgs no klimata. Ziemās cilvēki paliek noslēgtāki, var teikt tāds depresīvs periods, un tad vasarā visi atkal ir priecīgi," stāstīja taizemietis.

Citādas mēdz būt attiecības starp latviešu un krievu valodā runājošiem iedzīvotājiem.

Ventspils 3. pamatskolas un Ventspils Centra sākumskolas latviešu valodas skolotāja Ilva Sahmanova pastāstīja par savu pieredzi, mācot arī mazākumtautību klasēs.

"Bija kaut kādi brīži, kad es jutos ļoti neomulīgi, jo bērns nāk no ģimenes, un bieži tiek sasieta kopā valoda, politika, pieredze, vecmāmiņa, vectētiņš, un tas man kā skolotājai bija jārisina. Tas ir atkarīgs no katra cilvēka audzināšanas, pieredzes, vēlēšanās sadarboties. Daži to vēlas, daži to nevēlas," stāstīja skolotāja.

To uzsvēra arī eksperte Pīpiķe. Tāpēc integrācija esot ilgtermiņa darbs.

Latvijas Televīzija uzrunāja arī studentus no ārzemēm, kuri Latvijā strādā ēdiena piegādes uzņēmumā. Kameras priekšā viņi runāt atteicās, bet stāstīja, ka arī viņu vidū tiek gūtas ļoti dažādas pieredzes. Ir tādi, kuri jūtas pieņemti un plāno dzīvi veidot šeit, bet citi jau aizbraukuši. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti