Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Haoss un pārmetumi «oligarhu komisijā»

«Oligarhu komisijas» vadītāja: Lieta tika ierosināta novēloti

Uz pirmo sēdi šogad pulcējās “Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, un pašlaik secināms, ka tā kļuvusi par rekordilgu un strīdiem bagātāko. Pēc sēdes gan ģenerālprokurors, gan arī komisijas vadītāja Inguna Sudraba pēc sēdes pauda, ka „oligarhu lieta” lieta esot ierosināta novēloti, un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tā izbeidzās pirms tiesas.

Komisija slēgtā sēdē vairāku stundu garumā iztaujāja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi un citas bijušās un esošās KNAB amatpersonas. Iegūto informāciju komisija izmantos gala ziņojumā, kurš Saeimai būs jāapstiprina jau šomēnes.

Uz komisijas sēdi bija aicināts arī bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks un Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs, kā arī bijušais Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Sēde bija izsludināta kā slēgta, taču tajā piedalīties vēlējās ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš, kurš nav komisijas loceklis. Turklāt viņš bija ieradies ar kameru un vēlējās sēdi filmēt.

Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba („No sirds Latvijai”) norādīja, ka komisijai nepiederoši deputāti nevar piedalīties slēgtas sēdes norisē. Komisija nobalsoja, ka Kaimiņam sēde jāpamet un arī uzaicinātajām personām jānāk iekšā pa vienam.

Deputāts Andrejs Judins ("Vienotība) pēc pirmajām iztaujāšanām savā sociālā tīkla "Twitter" kontā gan norādīja, ka neredz attaisnojamu slēgtai sēde. Ar īpaši slepeniem valsts noslēpuma jautājumiem bija saistīta tikai vienas personas - bijušā Drošības policijas vietnieka Jura Leitieša iztaujāšana. Bet šīs sēdes daļa jau notika citās telpās, bez komisijas vadītājas klātbūtnes, jo viņai tā arī nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Pirmā, ko iztaujāja, bija Juta Strīķe. Viņa uz komisijas sēdi bija ieradusies īpaši  krekliņā ar uzrakstu “Nebaro oligarhus!” un sarunā ar žurnālistiem neslēpa savu skepsi par šīs komisijas darbu kopumā.

Strīķi deputāti iztaujāja aptuveni trīs stundas. Strīķe medijiem pastāstīja, ka viņai pārsvarā jautāts tas, kādēļ vispār tika sākta toreizējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera noklausīšanās.

Strīķe arī veltīja ļoti skarbus vārdus Sudrabai, sakot, ka gan viņa, gan prokurors Māris Leja ir kā oligarhu mafijas turpinājums.

„Ja prokuratūra nevēlas lietu virzīt uz tiesu, ne KNAB, ne policija, ne Finanšu policija to lietu uz tiesu nevar nosūtīt. Tā kā te ir absolūta prokuratūras nevēlēšanas to darīt. Protams, vienmēr kaut kad, kaut ko, kaut kur varēja izdarīt labāk, bet KNAB jau vienmēr ir atradies kara apstākļos,” sacīja Strīķe.

Pēc viņas vēl aptuveni divas stundas izvaicāts tikai Juris Jurašs, kurš šobrīd ar Jutu Strīķi pārstāv Jauno konservatīvo partiju.

„Tas „mesidžs” bija tāds -  jūs varat, protams, darīt visu, ko jūs gribat, bet mēs šeit neko neredzam, negribam redzēt. Un protams, ka šāda attieksme no prokuratūras puses bija maksimāli demotivējoša,” pēc sēdes medijiem pauda Jurašs.

Arī viņš pēc tam teica, ka viņam ļoti maz jautāts par būtiskām lietām, taču, runājot par „oligarhu lietu” kopumā, Jurašs pārmeta prokuratūrai, ka neesot bijis pietiekami liels atbalsts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, lai novestu lietu līdz galam.

„Mana personīgā analīze no visa tā, ko es sēdē esmu uzklausījusi, no tā, ko es pati esmu izanalizējusi krimināllietas materiālos, ir tāda, ka daļa procesa tika uzsākta novēloti – ir runa par konkrētā kriminālprocesa uzsākšanu faktiski pēc trīs gadu klausīšanās, kad viens otrs fakts bija zināms jau gadu agrāk, kad par to sākās kādas izmeklēšanas darbības,” sacīja Sudraba.

Tam gan nepiekrīt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš žurnālistiem sacīja, ka viena prokurora uzraudzībā ir vairākas apjomīgas lietas, un „prokurors brīžiem biežāk atradās KNAB un strādāja ar izmeklētājiem nekā prokuratūrā, un šajā brīdī atsevišķas personas mēģina likumsakarīgo rezultātu izmantot, lai spodrinātu savu tēlu un virzītu savu politisko karjeru”.

"Es neesmu dzirdējis ne no vienas KNAB amatpersonas, kādā veidā izpaudās nepienācīgs atbalsts, palīdzības nesniegšana, tas tiek pasniegts klaji nepamatotai apgalvojumu formā," sacīja ģenerālprokurors.

Gan Kalnmeiers, gan arī Sudraba pēc sēdes pauda, ka „oligarhu lieta” lieta esot ierosināta novēloti un tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ tā izbeidzās pirms tiesas.

Komisijas pilnvaras beigsies pēc dažām nedēļām. Gala ziņojums jau top, nākamajā komisijas sēdē pirmdien tā projekts jau tikšot apspriests komisijā, un tad būs labojumi, savukārt līdz 19. janvārim tas ir jāiesniedz Saeimai, un tad deputāti varēs balsot, vai šo komisijas ziņojumu apstiprināt.

Jau ziņots, ka Saeima izmeklēšanas komisiju izveidoja pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti