OECD par Latvijas pedagogu atalgojumu: Zemākas algas par lielāku slodzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas izglītības sistēmā ne pirmo gadu iezīmējas lielāka skolotāju slodze par mazāku atalgojumu nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs, atklāj jaunākais organizācijas pārskats par izglītību Latvijā. Tomēr Covid-19 krīzes gads parādījis arī pozitīvas tendences izglītības jomā un jaunas iespējas mācību organizēšanai pēc pandēmijas beigām.

OECD pievērš uzmanību pedagogu algām Latvijā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijā pedagogiem ir ceturtās zemākās faktiskās algas starp visām OECD dalībvalstīm. Šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķins ietver likmi par slodzi un piemaksas par papildu darbu. Lai arī šie skaitļi izklausās uztraucoši, tie atspoguļo arī pedagogu nepilnās darba slodzes, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone.

"Jo novadā ir vairāk skolēnu, jo, protams, iespējas lielākai darba samaksai. Taču galvenais, ko gribējām pateikt, ka tomēr ir ļoti liels skaits skolotāju, kuri strādā šīs salīdzinoši zemās slodzes. Tāpēc, kad skatāmies uz šiem vidējiem rādītājiem, jāapzinās, ka vidējie rādītāji atalgojuma apjomā ir cieši saistīti ar slodzes apjomu," norādīja Kalsone.

LIZDA uzteic OECD secināto

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šo atzinumu uzteica Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa uzskata, ka ekspertu vērtējums nozares ministrijai būtu jāņem vērā, veidojot pedagogu atlīdzības jauno modeli.

Vanaga norādīja: "Tas, kas mūs ļoti priecē, ka OECD šodien savā ziņojumā apstiprināja šo slodžu problemātiku, kontaktstundu daudzumu un pārējo pienākumu nepietiekamu apmaksu, par ko LIZDA cenšas panākt risinājumus jau no 2016. gada. Būtībā mūsu pētījuma rezultāti saskan tieši ar to pašu, ko OECD norādīja, tāpēc mēs ceram, ka jaunajā atalgojuma modelī, ko šī brīža ministre piedāvā, iekļaus slodžu sabalansētību."

"Mēs arī secinājām, ka ir jāpārliecinās par metodiku gan pie finansējuma vidējā rādītāja noteikšanas un arī skolēnu skaita uz pedagogu proporcijas noteikšanas metodikas. Tie ir jautājumi, kas nav mazsvarīgi," viņa teica.

Skolas bija ciet ilgāk nekā vidēji

OECD arī pievērsa uzmanību izglītības iestāžu darbam Covid-19 pandēmijas laikā. Latvijā pirmsskolas izglītības iestādes laikā no pērnā gada 1. janvāra līdz šī gada 20. maijam darbu nepārtrauca, sākumskolas bija pilnībā slēgtas 67 dienas, pamatskolas – 74 dienas, bet vidusskolas – 105 dienas. Tie uzskatāmi par vidēji augstiem rādītājiem OECD dalībvalstu vidū, pauda OECD Izglītības un prasmju departamenta analītiķis Džovanni Marija Semiraro.

"Kā varat iedomāties, skolu slēgšana ir risks katram skolēnam, jo īpaši bērniem ar sarežģītāku sociālo fonu, jo tas viņus var pilnībā atraut no nepieciešamības mācīties," norādīja Semiraro.

Bet Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktors Rolands Ozols norādīja: "Ir grūti teikt, vai tas bija objektīvi vai nebija, jo mums nebija tādas pieredzes, lai to varētu pateikt. Ar to pieredzi, kas mums ir šobrīd, mēs viennozīmīgi varam teikt, ka turpmāk vajadzētu rūpēties par to, lai izglītības iestādes ir maksimāli ilgi atvērtas. Kādreiz tā bija, bet ir skaidrs, ja jūs esat jau otro gadu krīzes situācijā un ja jums atkal ir krīzes situācija, bieži vien ir jāsāk pieņemt, ka krīze ir ''normālais šodien''. Ir jāsāk strādāt krīzes apstākļos."

Ozols arī norādīja, ka piespiedu pielāgošanās attālinātajām mācībām sniedz iespējas pārveidot skološanās procesu arī turpmākajā periodā.

Viņš skaidroja: "Mēs ne vienmēr šajā laikā esam saprātīgi veidojuši stundu sarakstu. Šis ir jautājums, kas īpaši aktuāls jaunā mācību satura kontekstā, ka mums faktiski jāmācās veidot citādus stundu sarakstus. Pateicoties tam, vienlaikus iespējams risināt pedagogu trūkuma jautājumus, jo, veidojot moduļu veida vai cikliskus mācību priekšmetus atsevišķos mācību priekšmetos, šo jautājumu varētu kārtot tepat un tūlīt. Savukārt, turpinot sadrumstalotu mācību satura apguvi, kas pamatā balstās uz klasisko stundu sarakstu, mēs faktiski šo jautājumu diez vai sakārtosim."

OECD datu modelis par vidējā skolēnu skaita attiecību un ietekmi uz pedagoga atalgojumu liecina, ka dalībvalstīs pamatizglītības posmā ir vidēji 12,8 skolēni uz vienu skolotāju, bet Latvijā – deviņi.

Tāpēc organizācija mudina izvērtēt iespējas veidot lielākas klases, tādējādi kāpinot pedagogu atalgojumu, pat nemainot mērķdotāciju. Tas sasaucas ar Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi atteikties no modeļa "nauda seko skolēnam" un virzīties uz algu finansējuma modeli, kas vērsts uz skolu skaita samazināšanu demogrāfijas tendenču rezultātā.

Zināšanu robi

Pēc gandrīz pilnībā attālināti aizvadīta pagājušā mācību gada šajā septembrī skolēni atkal devās uz skolu. Bet jau pirmajās nedēļās Covid-19 skar izglītības iestādes citu pēc citas, karantīnā pašlaik ir pāris tūkstoši bērnu.

Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" norādīja: "Mēs pagaidām vēl esam uz tāda pozitīvisma viļņa, kad skolēniem liekas, ka viss ir ļoti forši, ka mēs esam atpakaļ skolā, bet jautājums ir – vai tiešām mums šis pozitīvisma vilnis saglabāsies ilgtermiņā?"

OECD analītiķi aplēsuši, ka visās dalībvalstīs, ieskaitot arī Latviju, apgūtā mācību satura samazinājums mērāms 30-50% apmērā.

"Ja tas kļūst par ikdienu, tad loģiski ka mums būs dažādi defekti un brāķi tā rezultātā. Un es domāju, ka mums arī Latvijas izglītības sistēmā ir jāatzīst, ka brāķis ir saražots. Un ar brāķi es domāju to, ka mums ir zināšanu robi, tas ir fakts," sacīja Pastars.

Jārēķinās, ka attālināti nav iespējams apgūt tikpat daudz, kā klātienē, sacīja izglītības politikas veidotāji, aicinot skolas attālināto mācību laikā mācīt tikai pašu svarīgāko. Runāt par vienlīdzību arī šajā mācību gadā būs grūti, ja ne neiespējami. Jo, kā uzsvēra Līvānu 1. vidusskolas direktors, tas būs gājiens pa naža asmeni. Viens Covid-19 saslimušais var paraut līdzi ļoti daudzus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti