85. un 31. vieta no 119 novadiem
Vispirms paraugāmies uz Strenču novadu. Kāds tas ir tagad? Ar 2915 iedzīvotājiem tas ir starp mazākajiem Latvijā. Uz vienu cilvēku gadā var atļauties tērēt tikai 1359 eiro, kas ir zems rādītājs, tikai 85. vieta no 119. Teritorijas attīstības indekss, kur ņemti vērā ekonomiskie un demogrāfiskie dati, Strenčiem dod tikai 94. vietu starp 119.
Toties vidējās darba samaksas ziņā 722 eiro “uz rokas” starp valsts un pašvaldībās strādājošajiem Strenči ir augstu - 31.vietā starp 119 pašvaldībām. Tas gan lielā mērā saistīts ar to, ka Strenčos atrodas Psihoneiroloģiskā slimnīca, kas dod valsts apmaksātas darba vietas.
Reforma paredz, ka Strenči būs Valkas novadā kopā ar vēl trīs pašvaldībām – Naukšēniem, Rūjienu un Valkas pilsētu. Kopā 17 481 iedzīvotājs.
Strenču novada domes vadītājs: Reformas ir vajadzīgas
Lūk, ko saka tie, kas pašlaik dzīvo Strenču novadā.
"Nu, ko es varu domāt? Kungi lemj – kalpi dara! Ko es citu varu pasacīt?
Nu, ja pievienos Valkai, nu, dzīvosim! Es domāju, ka Valka mūs neapbižos!" saka kultūras darba organizatore Arta Šomase.
Vietējā kultūras darbiniece varbūt pat vairāk nekā citi šeit redz, ka novads Vidzemē izceļas ar vislielāko aizbraucēju skaitu šā gadsimta laikā. Šis varenais kultūras nams par Eiropas naudu atjaunots tikai daļēji, jo nav tik daudz cilvēku, kam plašās telpas kalpotu. Padomju laikos tās bija paredzētas Sedas kūdras purva strādniekiem. Tagad kūdras izstrāde gājusi mazumā, arvien vairāk dara tehnika. Bet ļaudis meklējuši darbu un dzīvesvietu citur. Tāpēc pret pašu reformu lielu iebildumu nav.
"Es domāju, ka tas bija pēdējais laiks. Tas bija jādara. Jo mēs esam tik ilgi stagnējuši, 30 gadi ir pagājuši, un tās attīstības lietas ir, es domāju, dēļ šīm mazajām pašvaldībām arī stāvējušas," uzskata bijušais pašvaldības deputāts Ojārs Beķeris.
Lai arī tagadējā pašvaldība nebūt neesot slikta - zālīte allaž nopļauta un saimniecība sakārtota, tomēr vietējais uzņēmējs un laivu būvnieks saka – jārīkojas racionāli. Tādēļ reformu atbalsta.
"Tas, ka to vajag – tas ir noteikti, jo tas jebkurā gadījumā ļaus ietaupīt kaut kādus zināmus resursus. Nebūs katrā novadiņā pa speciālistam un speciālista vietniekam un tā tālāk," saka uzņēmējs Mārtiņš Borisovs.
"Redzot šo te ceļa rulli, kas ripo pār Latviju – maz ticams, ka reforma nebūs. Es nezinu, kam jānotiek, lai nebūtu. Un no vienas puses,
reformas ir vajadzīgas. Viennozīmīgi," uzsver Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.
Tomēr nekādi nevarot būt mierā ar to, kas notiek tagad. Jo absolūts vairākums pašvaldības aptaujāto iedzīvotāju esot pauduši – ja jau jāapvienojas, tad tikai ar Valmieru.
"Mūsu tas sadarbības virziens vai tas ekonomiskais un cilvēku dabīgās kustības virziens ir Valmieras reģiona pašvaldības," norāda Pētersons.
Cilvēki pārvietojas uz Valmieru, nevis uz Valku
Ja skatāmies kartē – Strenči atrodas gandrīz pa vidu starp Valmieru un Valku. Valmiera ekonomikas pētnieku ieskatā vienprātīgi tiek slavēta kā veiksmīgas attīstības paraugs. Savukārt Valka neatbilst ekonomiskās attīstības centra statusam.
Tomēr valdība Strenčus grib pievienot Valkai, lai gan Valmiera un nevis Valka kā centrs tiek pamatota arī ar pētījumu datiem. To apstiprina eksperti. Uz jautājumu – kas būtu izdevīgākā izvēle, ja jūs būtu Strenču iedzīvotājs? Lūk, atbildes.
"Nu tad es labāk teiktu, tad mums ir vienots kopējs bloks ar ar Valmieru. Mūs vieno Gauja, mums ir Valmierā augstākās izglītības iestāde, Valmierā ir laba vidējās izglītības infrastruktūra, integrējamies šajā kompleksā. Ja mēs runājam no Strenču iedzīvotāju skatupunkta, ja jūs jautājat man, kā es rīkotos," saka ekonomikas ziņātņu doktors Andris Miglavs.
"Mūsu dati parāda, ka cilvēki pārvietojas uz Valmieru, nevis uz Valku, un tur neko mēs nevarēsim izdarīt, mums kādi dati ir, tādi ir," norāda profesors, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
"Teiksim tā, Valkas visa šī Valkas novada jautājums ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā vispār reformā, un es domāju par Valku būs viens no tiem lielākajiem, nu kā lai saka, varbūt strīdiem vai klupšanas akmeņiem, vai vājajiem punktiem," uzskata Bērziņš.
6% ietaupījums no teritorijas budžeta
Izšķiršanās ir politiķu rokās. Un galavārds būs Saeimai, bet par to, kur cik un uz kā rēķina katra konkrētā pašvaldībā varēs ietaupīt, piemēram, atlaižot darbiniekus, uzturot mazāku skaitu ēku vai rīkojot kopīgus iepirkumus – tādu aprēķinu pagaidām nav ne valdībai, ne ekspertiem. Taču - saliekot kopā dažādas prognozes, pirmais redzamākais varētu būt ap 6% ietaupījums no attiecīgās teritorijas budžeta. Strenčiem tas būtu ap 226 000 eiro gadā jeb 78 eiro uz katru iedzīvotāju.
Ja tā arī notiktu, tad sanāk, ka pašreizējā
mazajā Strenču novadā papildus iegūtā nauda ļautu, piemēram, dubultot to sociālā atbalsta summu, ko strencēnieši saņem pašlaik.
Protams, lēmums par naudas izlietojumu būs jāpieņem jau jaunajai lielā novada pašvaldībai.
