Notāru atlīdzības izmaiņas sadārdzinājušas tulkošanas pakalpojumus

Notāru atlīdzības izmaiņas vairākkārt sadārdzinājušas atsevišķus tulku pakalpojumus. Sniedzot dokumentus mācībām ārzemēs, tulkojumi ar notāra zīmogu vajadzīgi arī studentiem. Tulku biroji secina, ka tik liels pakalpojuma cenu kāpums nav pamatots un pārlieku straujš. Vienlaikus ir uzņēmēji, kas notāru atlīdzības kāpumu uzskata par samērīgu. Savukārt Studentu apvienība norāda, ka izmaiņas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs augstākās izglītības pieejamību finansiālā ziņā.

ĪSUMĀ:

  • Jau mēnesi ir spēkā jaunas notāru atlīdzības takses.
  • Tulkojumu apliecinājumu cenas ievērojami pieaugušas.
  • “Rīgas tulki” vadītājs: Cenas kāpušas neadekvāti.
  • Arī Studentu apvienība kritizē sadārdzinājumu.
  • Tulkošanas uzņēmums “Skrivanek” cenu kāpumu uzskata par samērīgu.
  • Tieslietu ministrijas komentāru Latvijas Radio iegūt neizdevās.

Pagājis mēnesis, kopš spēkā stājušās izmaiņas notāru atlīdzības taksēs jeb pakalpojumu cenās.

Dažās jomās cena pieaugusi vairākkārt, norādīja uzņēmuma “Rīgas tulki” valdes loceklis Mārtiņš Galvanovskis. Tulku biroju klientiem bieži nepieciešami arī notariāli apliecināti tulkojumi, kas kopš cenu izmaiņām cilvēkiem sagādājot nepatīkamu pārsteigumu.

“Tulkojumu apliecinājuma cenas pie notāriem ir pieaugušas četras reizes, jo takses paceltas no 3,55 uz 14,05 eiro latviešu valodā un svešvalodā no 4,98 uz 20,68 eiro. Daļa klientu neizprot cenu kāpumu, un daži nevar arī atļauties.

Tās var būt ar laulību, ar adopciju vai izglītību saistītas lietas. Bieži tur ir cilvēki, kam ienākumi nav augsti, piemēram, studentiem,” norādīja Galvanovskis.

Viņš arī minēja konkrētu sadārdzinājuma piemēru – “skolēniem, beidzot 12. klasi un cenšoties iestāties augstskolā ārzemēs, ir prasība pēc izglītības dokumentu tulkojuma ar notariālu apliecinājumu, kas standartā ir atestāts, sekmju izraksts un sertifikāts eksāmeniem.

Pakalpojums līdz šim maksāja līdz 100 eiro, tagad ap 200 eiro. Tā summa nav adekvāta tam, cik laiku notārs iegulda šajā pakalpojumā, jo notārs tur uzliek tikai paraksta zīmogu.”

Gadījumus, kad notariāli apstiprināti tulkojumi vajadzīgi studentiem, sniedzot dokumentus mācībām ārzemēs, komentēja arī Latvijas Studentu apvienības vadītāja Justīne Širina: “Apskatot šos Ministru kabineta grozījumus, redzams, ka cenas ievērojami pieaug šiem pakalpojumiem, un tas jebkurā gadījumā negatīvi ietekmēs augstākās izglītības pieejamību no finanšu aspekta, jo tās ir papildu izmaksas no studējošā vai viņu vecāku maciņiem”.

“Tāpat te ir arī akmentiņš valsts pusē, cik aktīva bijusi sabiedrības informēšana, jo es apskatījos internetā, ka par konkrēto likumprojektu atzinumus sniegušas tikai valsts iestādes, un nav neviena no organizācijām, kas skar tās mērķgrupas, kam pieaug šo pakalpojumu izmaksas,” norādīja Studentu apvienības vadītāja.

Notāru atlīdzības izmaiņas sadārdzinājušas tulkošanas pakalpojumusSintija Ambote

    Ministru kabineta noteikumu anotācijā citstarp minēts, ka cenas vajadzīgs grozīt, jo tās nav mainītas 10 gadus un neatbilst mūsdienu situācijai. Proti, zvērināta notāra izdevumi darba vietas uzturēšanai ir pieauguši gan saistībā ar patēriņa cenu un inflācijas pieaugumu, gan darbinieku algu un nodokļu pieaugumu un citiem faktoriem. Turklāt ieguldījumi informācijas tehnoloģiju attīstībā un reģistru nemitīgā pilnveidošanā tiekot īstenoti par pašu zvērinātu notāru līdzekļiem, nevis no valsts budžeta.

    Savukārt uzņēmēja ieskatā tieši tulkojumu apstiprināšanā notāru veicamā darba kārtībā nekas nav mainījies, lai pakalpojumam tik ievērojami paaugstinātu cenu. Turklāt cenas mainītas pārāk strauji, sacīja Galvanovskis

    “Esot bijusi inflācija, un 10 gadu laikā takse notāriem nav mainīta, tad varētu par 10 līdz 20 % paaugstināt to, bet te četras reizes palielinās cenas bez pamatojuma, jo pakalpojums nav kļuvis pieejamāks, efektīvāks un no 1. jūlija notāriem nav jāpatērē vairāk laika šai funkcijai,” uzsvēra Galvanovskis.

    “Es saprotu, ka notāru padome šos grozījumus virzīja, taču kā to varēja dabūt caur Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, jo situāciju vajadzēja izvērtēt, lai varētu pamatot, kāpēc pēkšņi pakalpojums tā sadārdzinās, un jāizvērtē, vai patērētājs to varēs samaksāt,” sprieda uzņēmējs.

    Tieslietu ministrija patlaban nerada iespēju komentēt šo jautājumu Latvijas Radio.

    Tikmēr tulkošanas uzņēmuma “Skrivanek” direktors Vasilijs Ragačevičs norādīja, ka mēneša laikā, kopš spēkā stājušās izmaiņas, pieprasījums pēc notariāli apstiprinātiem tulkojumiem šajā birojā nav krities, un uzņēmējs uzskata, ka notāru atlīdzību kāpums ir samērīgs.

    “Ja man jārēķina procentuāli, tad šis sadārdzinājums, kas ietverts jaunajos Ministru kabineta noteikumos, varētu variēt no 20 līdz 50 un vairāk procentiem atkarībā no notāra pakalpojuma. Klienti ir nepatīkami samulsuši, bet tas, ko es varu teikt no saviem novērojumiem – ja apliecinājums tiesām ir vajadzīgs, tad cilvēki ir saprotoši, un mēs cenšamies izskaidrot, ka ir šie jaunie grozījumi un cenas ir dārgākas.

    Mēs kā pakalpojuma sniedzējs nevaram teikt, ka esam šīs situācijas ķīlnieki un tas kaut kā ietekmētu mūsu biznesu,” sacīja Ragačevičs.

    Ragačevičs vēl piekodināja, ka arī pašiem klientiem cieši jāseko līdzi likumā noteiktajam, jo bieži tulkojumam notāra zīmogs nemaz nav vajadzīgs, kas pakalpojumu padara ievērojami lētāku.

    Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis LitvinsLatvijas Radio

      Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka līdz šim takses nebija pārskatītas vairāk nekā desmit gadus un neatbilda mūsdienu situācijai. Turklāt dažiem pakalpojumiem takses ir samazinātas, lai būtu lielāka notāru pakalpojumu pieejamība.

      Tāpat cenu kāpumu ietekmēja prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanai. “Tur notariātam ļoti daudzas aktivitātes uzdotas,” sacīja Litvins.

      Saistītie raksti
      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti