Pieci grautiņu dalībnieki joprojām slēpjas no likumsargiem, tādēļ lietas iztiesāšana pret viņiem ir apturēta. Seši vēl nav saņēmuši pat pirmās instances tiesas spriedumu, bet 14 to jau saņēmuši un pārsūdzējuši. Tomēr lielākā daļa – 45 grautiņu dalībnieki – jau izcieš sodus. „Tik liela apjoma lieta kā šī lieta ir iztiesāta salīdzinoši ātri, nepārkāpjot termiņus un arī jāpiebilst, ka lielākai daļai no tiem, kuriem tiesa ir piespriedusi sodus, šie sodi ir stājušies arī spēkā," saka Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.
Lielākoties grautiņu dalībniekiem ticis piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods – piespiedu darbs. Tā izpildi kontrolē Valsts probācijas dienests. Likums nosaka Valsts Probācijas dienestam pienākumu piespiedu darbos cilvēku nodarbināt tādos darbos, kas visvairāk atbilst viņa spējām, viņa talantiem, viņa prasmēm, viņa zināšanām," saka dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Dienesta vadītājs gan atzīst, ka ne vienmēr tas ir iespējams, tādēļ gana bieži piespiedu darba veicēji tiek likti pie dažādiem tīrīšanas vai uzkopšanas darbiem. Tomēr tīrīt sniegu vai grābt lapas Saeimas apkārtnē nevienam no viņiem līdz šim nav nācies. „Bet no otras puses tas no tāda soda viedokļa un tās soda ietekmes arī varbūt šo cilvēku apziņā nemaz tik slikti nebūtu. Mums gan Saeima nav piespiedu darbos nodarbinātājs," nosaka Papsujevičs.
Piespiedu darbu gadā kā sodu piemēro aptuveni 6000 cilvēku, un tikai aptuveni 5% no viņiem to atsakās darīt, tādēļ nonāk cietumā. Arī 13. janvāra grautiņos notiesātie šajā ziņā nekādi neizceļoties uz kopējā Probācijas dienesta klientu fona.
