Noslēdzas Baltijas pirmais starptautiskais hakatons

Nedēļas nogalē noslēdzās pirmais startptautiskais hakatons Baltijā, kurā piedalījās 10 komandas. Komandas sastāvēja no dažādu valstu jauniešiem, galvenokārt Latvijas un Baltkrievijas. Dalībnieki iepriekš pieteicās internetā, izvēloties pie kādas idejas strādāt. Žūrija par labāko atzina komandu “Arrow”, kuras dalībnieki bija baltkrievu jaunieši. Tā demonstrēja skiču aplikāciju, kura telefona ekrānā izveido prototipu, balstoties uz zīmējumu. Plašāk stāsta Renarts Kirejevs.

Noslēdzas Baltijas pirmais starptautiskais hakatonsRenarts Karejevs/LR
Latvijā ieradies vilciens Minska-Rīga, kurā norisinājās hakatons – jaunuzņēmumu konkurss. Tas bija pirmais šāda veida konkurss Baltijā, kurš apvienoja gan baltkrievu, gan pašmāju pārstāvjus no dažādām sfērām. Hakatona noslēgumā tika apbalvoti labāko ideju pārstāvji, kuriem būs iespēja turpināt darbu pie savas idejas ar mentoru palīdzību, kā arī piesaistīt finansējumu.

Kopumā hakatons ilga 48 stundas. Pēc izkāpšanas no vilciena dalībnieki devās uz Jūrmalu, kur turpināja strādāt pie savām idejām. Pasākuma dalībnieki neslēpj, ka darba vide vilcienā viņus patīkami pārsteidza.

"Mums vajadzēja tikt līdz Minskai, mēs braucām ar autobusu, tāpēc pirmais actions jau bija iziets. Tu jau aptuveni iedomājies, cik tas prasīs laika, ko tur varēs izdarīt? Es iedomājos, ka tā vieta, kur tu varēsi strādāt, būs ierobežota. Mēs braucām starptautiskajā, kur arī bija gultas, visi tā kompakti un draudzīgi," stāsta dalībnieks Krišjānis. 

"Bija ļoti interesanta atmosfēra, mēs bijām visi kopā, vienā vagonā. Bija tāda sajūta, ka kaut ko lielu darām," iespaidos dalās pasākuma dalībnieks Andraniks.

"Vilcienā, sadalījušies pa komandām, attīstījām savas idejas. Atmosfēra bija lieliska, visi bija ļoti draudzīgi," tā dalībnieks Tomass.

Kopā pieteicās 10 komandas, kuras 2 dienas strādāja pie savām idejām, lai izrādītu tās ekspertiem. Visas komandas darbojas IT sfērā.

"Mūsu projekts ir saistīts ar mūziku. Tas apvieno pasākumu organizatorus un muzikantus aplikācijā, palīdzot viņiem atrast vienam otru. Tiek izslēgta trešā persona," par savu projektu stāsta Tomass.

"Mēs strādājam pie tāda risinājuma, kas ļauj ērti plānot uzņēmuma finanses. Principā viņš nemēģina aizvietot grāmatvedību, bet viņš ļauj ieskatīties nākotnē, kas notiks konkrētā datumā, vai esam plusā, vai projekts ir plusā, viņš rāda rentabilitāti," atklāj Krišjānis. 

Visus dalībnieku izdevumus sedza pasākuma organizatori, turklāt, lai veicinātu ideju attīstību, tika piesaistīti pieredzējuši mentori gan no Latvijas, gan Baltkrievijas start-up vides.

"Mentoru atbalsts ir foršs, tas, protams, lai lietas notiktu raitāk, ielikts formātā, kurā mums ir konkrēti laiki, kad mēs pie viņiem vēršamies. Bet esmu ļoti apmierināts ar to, ko viņi ir snieguši šo dažu minūšu laikā, ļoti daudz labu ieteikumu, kas nav vienkārši standarta frāzes, bet tiešām iedziļinās mūsu redzējumā un piekoriģē to, ko domājam," iespaidos dalās Krišjānis.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras tehnoloģiju departamenta pārstāvis Aleksejs Korņevs uzsver, ka ik viens bija aicināts pieteikties dalībai kādā komandā, vai arī iesniegt savu ideju. Katru pieteikumu izskatīja, balstoties uz devumu, kuru dalībnieks var sniegt vai idejas rentabilitāti: 

"Tas notika diezgan neformāli, jo nekādi strikti kritēriji nebija noteikti, ja mēs runājam par dalībniekiem, tika izsludināts, ka pieteikties var visi, aprakstot savu motivāciju, pieredzi, ko viņi var dot?"

"Komandas atlase bija baigi forša, tādā ziņā, ka tas bija kaut kas neierasts hakatonos. Hakatonos parasti notiek prezentācijas, pēc kā cilvēkiem minūšu 20 laikā jāizlemj, uz ko viņi ir gatavi tērēt 2 dienas. Tad šajā hakatonā informācija bija publiskota mājaslapā, bija iespējams izlasīt, ko mēs taisām un pieteikties šai idejai," saka Krišjānis.

Hakatona dalībniekiem veiksmi novēlēja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:

"Start-up sabiedrība nevar eksistēt noslēgtā telpā, nevar būt Latvijas start-up sabiedrība. Start-up ir efektīvi tikai tad, ja tie sadarbojas ar maksimāli daudz valstu start-up ekosistēmām. Atrodot labākos ekspertus tās problēmas risināšanai, kuru viņi sev ir izvirzījuši kā atrisināmu. Un austrumu partnerība ar Latviju ir īpaši svarīga, jo Latvijā traģiski trūkst IKT speciālistu, un mēs redzam, ka mēs Baltkrievijā varētu izvietot pasūtījumus saviem darbiem, tādēļ šī sadarbība ar Minsku, Minskas tehno-polisi un viņu start-up sistēmu ir ļoti svarīga."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti