Panorāma

I.Pētersone-Godmane nebūs IEM valsts sekretāre

Panorāma

Valdība uzklausa EK brīdinājumus par riskiem nodokļu reformā

Nevienam veselības budžeta papildināšanas variantam nav atbalsta

Nevienam veselības budžeta papildināšanas variantam nav atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Koalīcijā arvien grūtāk ir rast kopīgu valodu par to, kā papildināt veselības budžetu. Turklāt spēja vienoties jau tiek uzskatīta par šīs valdības pastāvēšanas jautājumu. Otrdien, 6.jūnijā, koalīcijas partijas tikās, lai apkopotu visus līdz šim piedāvātos finanšu avotu variantus, kurus vēlreiz izvērtēt katram savā partijā. Taču diskusijas Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā otrdien parādīja, ka lēmuma pieņemšana būs smaga.

Tā kā nedz 20 eiro ikmēneša maksājumam, nedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanai par 1% īsti nav piekrišanas koalīcijas politiķu vidū - vismaz ne tādā apmērā, lai pieņemtu lēmumu -, nu jau atkal tiek cilāti citi varianti.

Kaismīgas diskusijas par to otrdien izvērsās Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, kur arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents norādīja, ka bez nepopulāriem lēmumiem neiztikt.

"Ja mēs nemeklēsim, tad tas nozīmē, ka divu mēnešu laikā mums var apstāties kāda no divām lielajām slimnīcām – Austrumu vai Stradiņu,

un tas nozīmē – pieņemt nepopulārus lēmumus par pensionēšanas vecuma straujāku kāpumu vai pensionēšanas vecuma pieaugumu," teica Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Tādējādi ietaupītos sociālā budžeta līdzekļi, ko novirzīt veselības aprūpei.

Komisijas vadītājs Romualds Ražuks ("Vienotība") gan uzsvēra, ka par pensionēšanās vecuma palielināšanu politiskā līmenī sarunas nenotiek un tā arī nenotiks. Viņš drīzāk piedāvā par 1% palielināt sociālo nodokli, ja reiz līdz šim piedāvātie varianti neder. Un ar galīgā lēmuma pieņemšanu kavēties vairs nedrīkstot.

"Tāda situācija kā tagad, kad jāatceļ operācijas medmāsu trūkuma dēļ, mums nekad nav bijusi, un faktiski mēs jau esam nokavējuši šo veselības aprūpes reformu. Diemžēl, sarunājoties ar darba grupas locekļiem un kolēģiem politiķiem, ne visi to saprot," teica Ražuks.

Sociālā nodokļa celšanai, piedāvājot to palielināt – par pusprocentu darba devējam un par pusprocentu - darba ņēmējiem, piekrita arī deputāte Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība). Iepriekš gan valdībā bija izskanējis, ka nodokļu palielināšana ir sarkanā līnija, kuru nedomā pārkāpt.

"Es pēdējās dienās esmu dzirdējusi, ka šī sarkanā līnija vairs tik sarkana īsti neesot. Otrkārt, es domāju, ka ir vēl viena iespēja valsts budžetā naudiņu iegūt, un es aicināšu savu politisko spēku, kurā man ir tas gods un pienākums strādāt, domāt vēl par vienu iespēju – par neapliekamo minimumu," sacīja Barča.

Proti, no tā varētu atteikties, izņemot pensijas un mazās algas.

Šodien arī koalīcijā apspriesti šie un citi varianti, taču gala lēmumu diez vai izdošoties pieņemt ātrāk kā pēc nedēļas. Tie visi vēl jāapspriež katrā partijā atsevišķi.

Ražuks atzina, ja šī neskaidrība no vietas tā arī neizkustēsies un drosmes pieņemt lēmumu neparādīsies, Saeimas apakškomisija izskatīšanai Saeimā varētu atsākt virzīt arī savulaik veselības ministres Ingrīdas Circenes rosināto likumprojektu par veselības aprūpes sasaistīšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. 2014. gadā tas Saeimā aizgāja līdz otrajam lasījumam un pēc tam tika ielikts atvilktnē, un tā arī tur palika.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti