Valsts arhīvs, Botāniskais dārzs/Rīgas Stradiņa universitāte, Kuldīgas iela, Stacijas laukums – tās ir tikai dažas sabiedriskā transporta pieturas, kurām pāris soļu attālumā no pieturzīmes staba var redzēt vairāku kvadrātmetru platībā izbērtas smiltis kopā ar melniem akmeņiem dažu centimetru diametrā. Savukārt Vaidavas ielā šāds maisījums ir pat zem pieturas nojumes. Smiltis un akmeņi aizvadītajā ziemā izmantoti kā pretslīdes materiāls.
Sašķūrētais sniegs jau pāris mēnešus ir izkusis, bet pretslīdes materiāls vēl joprojām nav novākts. Uzpūšot vējam, smiltis ar putekļiem paceļas gaisā un trāpa cilvēkiem acīs un mutē. Savukārt uzkāpjot uz šī netīrumu sajaukuma, var viegli paslīdēt, jo akmeņi ir līdzīgi sīkām bumbiņām, kas žigli ripinās zem apavu zolēm. Turklāt šajā sajaukumā var pamanīt ne tikai putekļus un gružus, bet arī stikla lauskas. Pieturās uzrunātie cilvēki ir neapmierināti.
„Nepatīkami! Tas ir vairāk kā skaidrs. Tiem, kas ir švaki uz kājām, ķeras kājas, žļogās un šķobās. Arī tāda vaina ir. No akmentiņiem, jā. Putekļi – tas galīgi neder,” izteicās Zane.
„Ir neglīti un nesakopti. Nē, nekādu neērtību tas nesagādā, tikai slikti izskatās,” sacīja Mihails.
Savukārt Livita norādīja, ka viņai grūtības nesagādā, jo gružiem var apiet apkārt.
Latvijas Radio vairāku mēnešu garumā sekoja problēmai, apmeklējot un fotografējot pieturas, lai redzētu, vai tās ir sakoptas. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš uzsver, ka pieturvietām ir jābūt kārtīgām un estētiski pievilcīgām, jo, gaidot transportlīdzekli, cilvēks tajā pavada laiku.
„Ja pieturvietas nav ērtas, patīkamas, ja tās ir, iespējams, pat nedrošas šo apsvērumu dēļ, tas kopumā, manuprāt, samazina sabiedriskā transporta pievilcību lietotājam,” sacīja Celmiņš.
Arhitekts Oto Ozols , kurš darbojas grupā „Pilsēta cilvēkiem”, uzskata, ka smilšu un putekļu savākšana galvaspilsētā norit ļoti lēni un novēloti. Tas bija jāizdara, kad tie vēl bija mitri un nelidoja pa gaisu. Problēmas Rīgā ar nesakārtotu vidi esot jau sen.
„Satiksmes departamentam jau izsenis nav bijusi izpratne par kvalitatīvu pilsētvidi, par mobilitāti mūsdienīgā izpratnē. Tā ir tāda kompleksa pieeja, kā skatīties uz pilsētu,” sacīja Ozols.
Tīrību pieturās uzrauga Satiksmes departaments. Taču par minētajām pieturvietām departaments savu atbildību noliedz, norādot, ka netīrumi atrodas ārpus viņu apsaimniekošanas teritorijas, tātad par to atbild attiecīgās zemes īpašnieks. Vienīgi netīrumi Vaidavas ielas pieturvietā esot domes pārraudzībā.
Pašvaldībā noliedz, ka ziemā pieturas un brauktuves kaisītu ar sīkiem akmeņiem. Tos, iespējams, esot lietojuši pieguļošo teritoriju īpašnieki. Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks („Jaunā Vienotība”) norādīja – lai saprastu, kurš par nesakopto teritoriju atbild, būtu jāmēra ar lineālu.
„Valsts kontrole stingri un strikti ir noteikusi, ka departaments nedrīkst ārpus šiem noteikumiem tīrīt tās teritorijas, kas nav tām noteiktas,” sacīja Pulks.
Turpretim Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis Latvijas Radio norādīja, ka novērotā netīrība pie minētajām pieturvietām tomēr ir domes pārziņā, kurai arī būs šīs teritorijas jāsakārto. Likumsargi ir sazinājušies ar Satiksmes departamentu, lai tas novērš netīrību, bet dome policijai nepiekrīt, tāpēc sakopt netaisās.
Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Pulks apgalvoja, ka ir izveidota darba grupa, kas piedāvās mēram priekšlikumus par iespējamām pilotprojekta teritorijām, kurās sakopšana noritētu vienoti. Tagad tā notiek, tīrot ielu braucamo daļu. Taču jaunā iecere varētu izmaksāt vairāk nekā 20 miljonus eiro gadā. Tas esot tikpat daudz, cik dome tagad velta ielu braucamo daļu sakopšanai.
