Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

SPRK izsaka brīdinājumu Latvijas Gāzei

Dienas notikumu apskats

Saeimā spriež par NEPLP reformu un ieceri medijus uzraudzīt politiķiem

Arī pēc sarunām ar premjeru mediķi neatbalsta valdības rīcības plānu

Neradot kompromisu par finansējumu, mediķi varētu prasīt Kučinska demisiju

Veselības aprūpes nozares organizācijas joprojām neatbalsta valdības rīcības plāna projektu, jo joprojām nav panākta vienošanās par pastāvīgu pakāpenisku finansējuma pieaugumu nozarei. Ja netiks rasts kompromiss, varētu tikt izteikta neuzticība premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un zemnieku savienība).

Tā pēc piektdien, 22.aprīlī, notikušās tikšanās ar premjeru sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Mediķu organizācijas sarunu gaitā samazinājušas prasības, taču neatkāpjas no tā, ka valdības rīcības plānā tiek paredzēts konkrēts finansējuma palielinājums nozarei procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Valdības vadītājs savukārt uzskata, ka nozarei naudu ilgtermiņā varētu nest obligātās apdrošināšanas ieviešana un jāvienojas par reformām sistēmā.

Mediķi: Nozare ir dziļā krīzē

"Vai valdība patiešām saprot, ka veselības aprūpe ir dziļā krīzē un ka veselība ir visa pamats" – tā pēc tikšanās ar premjeru Kučinski sacīja ne viens vien veselības nozares organizāciju pārstāvis.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norādīja, ir izstrādāts valdības rīcības plāna projekts, kas krīzē nonākušās veselības aprūpes problēmas steidzami nerisina. Viņa arī atgādina, ka vairākos veselības rādītājos Eiropas Savienībā Latvija ieņem pēdējās vietas.

Veide arī norādīja – ja jautā, kur ņemt naudu, tad jāpārtrauc valsts naudas tērēšana ekskluzīviem pasākumiem, piemēram, Saeimas autobāzes uzturēšanai.

Premjers Kučinskis tikšanās laikā sacīja, ka veselības nozare nākamajā gadā var rēķināties ar finansējuma pieaugumu 35 miljonu eiro apmērā. Tas nav pietiekami, norāda mediķu arodorganizācijas.

Mediķi mazinājuši prasības

Pēc tikšanās ar premjeru Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Keris – teica situācija ir sarežģīta, bet nav bezcerīga.

"No Ministru prezidenta puses diemžēl ir jau pieminētā nostāja par to, ka padomāsim, vērtēsim, modelēsim, lemsim. Godīgi sakot, gan nozare, gan iedzīvotāji ir no tā noguruši, mums ir vajadzīgi nevis solījumi, bet pierādījumi," teica Keris.

Viņš aicināja valdību ievērot Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas ieteikumus attiecībā uz finansējumu nozarei.

Turklāt sarunu gaitā mediķu arodorganizācija prasības esot mazinājusi. Proti, iepriekš bija prasīts līdz 2018.gadam finansējums palielināt līdz 4,3% no IKP esošo 3% vietā. Tagad finansējumu lūgts palielināt līdz 3,5% no IKP. Tādēļ nozares pārstāvji iesniegumā valdībai otrdien plāno prasīt atjaunot rīcības plānā punktu par finansējuma palielināšanu.

Premjers nepiekāpjas mediķiem

Tomēr premjers Kučinskis norādīja, ka punkts par finansējumu paliek nesaskaņots ar mediķu arodbiedrību.

"Bez skaidrības, bez sistēmas izveides, bez redzējuma, kā noteikumi veselības nozarē funkcionēs, joprojām uzskatu, ka es valdības vārdā šobrīd nevaru pateikt, ka būs daudzi miljoni. Punkts par finansējuma pieaugumu tiek iesniegts no arodbiedrību puses, un otrdien ministri skatīs, bet, ja mēs atgriežamies pie rīcības plāna ar nereāliem punktiem, tad, ja valdība to ņems vērā, tur jābūt arī punktiem par zinātni, par ceļiem, par visu likumā noteikto. Tad es gadu varu pastrādāt, pacelt rokas un aizbēgt, jo tas nav īsti reāli," sprieda Kučinskis.

Mediķu arodbiedrības vadītājs savukārt uzsver, ka rīcības plānu pašreizējā redakcijā nozare neatbalsta, jo tā iestājas pret veselības nozares virzīšanu uz privatizēšanu, "pret iedzīvotāju pakļaušanu ciešanām un nāvei neizlēmības un mantrausības dēļ".

Ja valdība jaunnedēļ mediķu prasības par lielāku finansējumu ignorēs, arodbiedrība varētu prasīt premjera demisiju.

Jau ziņots, ka valdība grasās nākamgad piešķirt veselības aprūpei papildu 35 miljonus eiro uz budžeta deficīta rēķina. Taču vispirms premjers vēlas redzēt esošās situācijas izvērtējumu un detalizētu reformu plānu, turklāt būs jāsaņem Eiropas Komisijas atļauja neiekļaut šo summu deficītā.

Veselības ministrija (VM) plāno reformēt veselības aprūpes sistēmu, un šim plānam 1.jūlijā jāgūst valdības atbalsts. Plāns paredz  ieviest jaunu pakalpojumu sniedzēju kartējumu jeb masterplāns, kas noteiks – kādus pakalpojumus visas valstī strādājošās ārstniecības iestādes sniedz. Tas ļaus saprast, cik līdzvērtīgu palīdzību saņem cilvēks Alūksnē, Bārtā vai Rīgā. Šīs kartes ietvaros tiks vērtētas arī pakalpojuma sniedzēju izmaksas.

VM arī pārskata pakalpojumu grozu, jo pagaidām tas sola vairāk, nekā reāli valsts var apmaksāt. Būs jauni tarifi, kas segs patiesās pakalpojuma izmaksas. Tas nozīmē arī lielākas algas mediķiem. Plānots apmaksāt arī vairāk topošo ārstu apmācību. Tiesa, visticamāk, pats pakalpojumu grozs tiks samazināts.

Bez papildu naudas tas nav iespējams, un šis pagaidām ir svarīgākais un karstākais jautājums plānotajā reformā. Vēl nevar pateikt, vai izdosies panākt konkrētu finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam vai tiks lemts par labu obligātajai veselības apdrošināšanai. Tāpat reforma paredz beidzot iedarbināt e-veselību, kas ar laiku ļaus identificēt, vai pakalpojuma saņēmējs maksā nodokļus un kā viņš ir apdrošināts.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt