Ārkārtējās situācijas laikā Pirmajam Baltijas kanālam tika ļauts izmantot LTV7 ražoto saturu, lai informētu iedzīvotājus par pandēmijas draudiem. Ārkārtas situācijai beidzoties, NEPLP atcēla šo atļauju.
Tādēļ kanāls, kurš savu ziņu dienestu bija likvidējis jau pirms Covid-19 krīzes, vairs neatbilda apraides atļaujas pamatnosacījumiem.
Pirmajam Baltijas kanālam izsniegtās apraides atļaujas pamatnosacījumi cita starpā paredz – vismaz 5% satura jāatvēl ziņām par vietējiem notikumiem, savukārt retranslācija šajā programmā nav pieļaujama. Abus šos nosacījumus PBK ir pārkāpis.
“NEPLP monitorē visus Latvijā darbojošos elektroniskās plašsaziņas līdzekļus, un šobrīd pret šo kanālu uzsāktas divas administratīvās lietas par apraides atļaujas pamatnosacījumu neievērošanu. Šobrīd šīs lietas tiek izskatītas. Mēs vēl nezinām, kāds būs šo lietu iznākums, un vēl gaidām PBK paskaidrojumus,” informēja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Abas administratīvās lietas ierosinātas par citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītā satura neatļautu pārraidīšanu. Vienā gadījumā PBK pārraidījis Krievijas “Pirmā kanāla” un otrā – turpināja pārraidīt LTV radīto saturu pēc ārkārtējās situācijas beigām.
SIA “Pirmais Baltijas kanāls” nekādus skaidrojumus par šiem gadījumiem pagaidām padomei nav sniedzis.
Arī LTV “Panorāma” sazinājās ar PBK, bet uzņēmums atteicās komentēt šo situāciju.
NEPLP turpina monitorēt situāciju arī šajā kanālā. Ja gada laikā tiks fiksēts vēl trešais pārkāpums, tad tas jau varēs kalpot par iemeslu apraides atļaujas anulēšanai. Taču šis process var prasīt ilgāku laiku, jo katru NEPLP lēmumu komersants var pārsūdzēt tiesā.
“Pēc tam ir jāiziet visas tiesu instances. Ja visas tiesu instances atstāj visus trīs NEPLP lēmumus spēkā, tad NEPLP var atņemt apraides atļauju un izbeigt šī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību Latvijā,” sacīja Āboliņš.
Pašlaik vēl spēkā esošā 2015. gadā izsniegtā apraides atļauja ļauj PBK pārraidīt Latvijā līdz pat 2025. gadam.
