Panorāma

Valdības vadītājas popularitāte strauji samazinās

Panorāma

Vai Latvijas produkti ārvalstīs ir pazīstami?

Saeimā izjautā NEPLP kandidātus

NEPLP kandidātu uzklausīšanā - no biznesa pieejas medijiem līdz kritikai par pārprastu demokrātiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 24.novembrī, sāka uzklausīt kandidātus uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa vietu, kas ir vakanta kopš vasaras, kad no padomes priekšsēdētāja amata parlaments atlaida Aināru Dimantu. 

Otrdien komisijā uzstājās četri no septiņiem kandidātiem, un tikai viens no viņiem šogad to darīja pirmo reizi. Pārējie šovasar jau bija pretendējuši uz amatu padomē, taču bez panākumiem, jo konkursā uzvarēja Dace Ķezbere.

Vairākiem Elektronisko mediju padomes amata konkursa dalībniekiem un Saeimas komisijas deputātiem, arī klātesošajiem vērotājiem otrdien varēja rasties uzmācīga doma – "tas viss kaut kur jau ir redzēts". Tās pašas sejas, tie paši pieteikumi, tie paši jautājumi. Atklāti to uzsvēra arī Latvijas Žurnālistu asociācijas virzītais Guntis Rozenbergs.

"Prieks jūs visus atkal redzēt pēc pieciem mēnešiem. Tikai es nezinu, ko lai es jums tādu priecīgu pastāstu šoreiz, jo tā priecīgā nav nemaz tik daudz. Kā mēs zinām, tā arī laikam būs, ka Latvijas sabiedriskie mediji arī turpmāk būs vieni no vissliktāk finansētiem Eiropas Savienībā. (..)

Gribētu uzsvērt to pašu, ko pagājušajā reizē - ja jūs vēlaties šajā NEPLP redzēt profesionālu žurnālistu ar ilggadīga redaktora pieredzi, tad, es domāju, ka mana pieredze jums varētu lieti noderēt, varbūt pat ir vajadzīga. Piekritu no Latvijas Žurnālistu asociācijas mēģināt šajā stikla kalnā uzkāpt vēlreiz. Vai tas izdosies - tas katrā ziņā ir atkarīgs no jums," teica Rozenbergs.

Dokumenti

Aleksandra Mirlina redzējums par mediju nozares attīstību

Lejuplādēt

36.5 KB

Evas Mārtužas redzējums par mediju nozares attīstību

Lejuplādēt

41.5 KB

Gunta Rozenberga redzējums par mediju nozares attīstību

Lejuplādēt

52 KB

Arī publiciste Eva Mārtuža bija piedalījusies iepriekšējā konkursā. Tolaik viņa runāja par informācijas korupciju, bet tagad vairākkārt uzsvēra mediju atbildību atcerēties, ka demokrātija esot vairākuma, ne mazākuma tiesības.

"Ļoti svarīgi šobrīd sabiedrisko mediju veidotājiem saprast, kas ir patiesa demokrātija un kas ir pārprasta demokrātija, un pārprastas demokrātijas formulējumu - anarhija. Un to ir ļoti svarīgi zināt un līdz ar to audzināt, pārkvalificēt un pilnveidot gan žurnālista profesionālo izglītību, lai būtu kvalitatīvi žurnālisti, nevis žurnālisti, kuriem noliek priekšā, iespējams, producents vai kas, raidījuma dalībniekus un jautājumus.

Jo šobrīd izskatās, ka žurnālisti ir kļuvuši ļoti ierobežoti savā izvēlē un arī darbībā kadrā. Tā ir būtībā galvenā sabiedrisko mediju problēma," uzskata Mārtuža.

Arī elektronisko mediju padomes rīkotajā diskusijā par mediju tiesībām izraudzīties raidījumu dalībniekus, uz kuru bija aicināti visi kandidāti, Mārtuža bija paudusi satraukumu par Ilariona Girsa dalību LTV7 diskusiju raidījumā „Točki nad i”. Minētajā diskusijā aktīvi piedalījās arī komisijas pārstāvji - priekšsēdētāja Inese Laizāne un Artuss Kaimiņš. Jautājums par šo aktualitāti tika uzdots vēl vienam jau pieredzējušam konkursa dalībniekam – Komunikoloģisko pētījumu centra valdes loceklim Aleksandram Mirlinam.

"Naidīgs viedoklis pieder pie viedokļu paletes, un naidīgi viedokļi ir vajadzīgi, lai būtu priekšstats par to, kādas ir situācijas un pozīcijas. Bet viennozīmīgi - sabiedriskajam medijam īpaši vajadzētu ļoti rezervēti naidīgus viedokļus piedāvāt sabiedrībai. Un šeit ir dilemma, ko tad darīt. Ko es būtu darījis, producējot šo raidījumu [ „Točki nad i”]?

Es būtu mēģinājis atrast formātu, kurš ļauj dot priekšstatu par viedokli, izmantojot rediģētu ierakstu ar Girsu, un izmantojot rediģēto ierakstu raidījuma gaitā, bet nelaist, protams, diskusijā dzīvajā ēterā ar citiem," teica  Mirlins.

Vienīgais iepriekš neredzētais kandidāts otrdien bija SIA "Mediju aģentūra AZ" valdes loceklis Juris Saukāns. Bijušais žurnālists, tagad mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Saukāns aicināja uz medijiem raudzīties no biznesa pozīcijām.

"Man šķiet, ka jāskatās tomēr no valsts pozīcijām uz šo mediju biznesu drusciņ vairāk kā uz biznesu. Automātiski daudz mazāk enerģijas un to putu tiks tērēts diskusijām par nacionāliem jautājumiem, jo tie šobrīd jau ir aizgājuši drusciņ tā kā otraja plānā," teica Saukāns.

Atlikušos trīs kandidātus – Sergeju Ancupovu, Žannu Helmani un Sergeju Kārīti – atbildīgā komisija uzklausīs trešdien. Pēc tam arī varētu kļūt skaidrs, cik un kurus kandidātus komisija virzīs tālāk uz Saeimas balsojumu.

Jau ziņots, ka vakantajam NEPLP locekļa amatam pieteikušies kopumā septiņi kandidāti. 

Papildus jau trijām iepriekš iesniegtajām kandidatūrām – žurnālistam Rozenbergam, rakstiniecei Mārtužai un Mirļinam – izvirzīti vēl četri pretendenti. Starp tiem viens ir bijušais NEPLP loceklis Sergejs Kārītis, divi pretendenti – Sergejs Ancupovs un Saukāns ir ar pieredzi žurnālistikā un mediju biznesā, bet vēl viena pretendente ir filmu un raidījumu režisore Žanna Helmane.

Kandidāti NEPLP jāizvirza tādēļ, ka Saeima 8.jūlijā no padomes locekļa amata atbrīvoja Aināru Dimantu. Līdz laikam, kad mediju uzrauga padome būs pilnā sastāvā, par tās priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju apstiprināta padomes locekle Aija Dulevska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti