Divarpus gadus pēc valdības dotā uzdevuma uz galda Ministru kabinetā nākamnedēļ vajadzēja nogult likumprojektam par izdienas pensijām. Tā vietā šobrīd ir koncepcija ar pieciem dažādiem variantiem jomas sakārtošanai. Un šajā nedēļā Labklājības ministrija pakāpās soli atpakaļ, lūdzot priekšlikumu precizēšanai laiku vēl līdz septembrim. Šo lūgumu skatīs kādā no tuvākajām valdības sēdēm.
No vienas puses, nav izslēgts, ka pirms pašvaldību vēlēšanām politiķi nemaz nevēlas strādāt ar tik jūtīgu jautājumu. No otras puses, visā šajā laikā tā arī nav saprasts, par ko tad īsti un kam maksāt izdienas pensijas, formulējot plānotās izdienas pensijas jēgu un būtību. Tas ļautu iegūt skaidru pamatojumu, kurām grupām, cik lielu un kad šo izdienas pensiju dot.
Atliktais maksājums, vēsturiski veidojusies privilēģija, goda izrādīšana, kompensācija par smagiem darba apstākļiem. Tik dažādi ir skaidrojumi, kas tad īsti ir tas, par ko maksā izdienas pensiju. Tieši tikpat dažādi, kā darbs, ko veic šo pensiju saņēmēji. Mūziķi, mākslinieki, balerīnas, karavīri, tiesneši, prokurori, izmeklētāji, kārtībnieki, ugunsdzēsēji, KNAB un specdienestu darbinieki.
Uz jautājumu, vai Labklājības ministrijai nevajadzētu vispirms nodefinēt, kas tad īsti ir izdienas pensija, ministrijas valsts sekretāre atbild: “Tāpēc jau ir šī reforma, ka mēs mēģinām kaut ko iespaidot. Ir bijusi šī pieeja, ka cilvēki vienā brīdī vairs nevar turpināt darbu, tādēļ viņam jāsaņem aizvietojums ienākumiem, ko viņi nevar gūt. Bet cilvēka dzīve nebeidzas un nedrīkst beigties 50 gados”.
"de facto" tomēr secina, ka piedāvātās pārmaiņas ir iešana pa vieglāko ceļu, nevis mēģinājums pārskatīt visu izdienas pensiju sistēmu no nosacīta nulles punkta. Pārmaiņu mērķis ir, pirmkārt, palielināt izdienas pensijas vecuma robežu, palielināt dienestā nostrādāto gadu skaitu, un doma ir arī par izdienas pensijas apmēra samazināšanu, kas var būt pat par ceturtdaļu mazāka.
Ziņas par plānotām reformām izdienas pensiju saņemšanā, piemēram, ugunsdzēsējiem, kas ir vieni no smagākā un riskantākā darba darītāji, liek viņiem domāt, cik iespējams ir 58 gadu vecumā uzskriet pilnā ekipējumā uz 16 stāvu. “Lielākā daļa paliks tepat darbā, līdz pensijai neaizies,” skumīgi secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas komandieris Vilnis Šteinītis, piebilstot: “ja cilvēks ir jāglābj, viņam nav svarīgi, cik ir tam cilvēkam [glābējam] gadu, viņam ir svarīgi, lai to var izdarīt”.
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, kurš izdienas pensijā ir jau pāris gadu, ir pavisam citā omā: “Kāpēc lai viņš būtu norakstāms 50 gadu vecumā? Kā mēs zinām, vecuma pensija iestājas ne tik drīz, un dzīvē nekas neapstājas, ir jauni izaicinājumi, jaunas domas.” Spriežot pēc deklarācijas, aptuveni tūkstoš latu lielā izdienas pensija diez vai ir aizvietojums ienākumiem, ko viņš pēc dienesta vairs nevar gūt. Drīzāk tas ir neliels bonuss pie piecreiz lielākās algas par Ostas policijas vadīšanu. Viņam atrast jaunu darbu nebija nekādu problēmu. Tomēr izdienas pensijas atņemšana, viņaprāt, būtu prettiesiska. Viņš pieļauj, ka izdienas pensiju pārmaiņām viens no risinājumiem varētu būt iekšēja amatu diferenciācija iekšlietu sistēmā.
Tiesa - ne ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ne policijā dienošos neviens negrasās šķirot pēc tā, kādi ir darba pienākumi konkrētiem amatiem, kādus riskus tie ietver un cik lielas ir iespējas pirms pensijas atrast jaunu darbu. Plānots vienīgi noņemt uzplečus grāmatvežiem, lietvežiem un datorspeciālistiem, kas dotu aptuveni divu miljonu ietaupījumu. Iekšlietu ministrs citiem kompromisiem nav gatavs. Un diez vai tos izdosies atrast arī pēc pusgada: “Mēs to nevaram nekādi atbalstīt, un situācija ir tāda, ka ir jābūt uzlabojumam pašlaik, nevis pasliktinājumam. Paskatīsimies, kāds būs atbalsts saistībā ar atalgojuma palielinājumu, saistībā ar šo jauno atalgojuma sistēmu. Jautājums arī par citām sociālām garantijām, par ko ir debates ar Finanšu ministriju.”
“Tas varētu būt viens no mūsu priekšlikumiem – tā kā tā ir daļa no personāla politikas, tad man negribētos runāt vai spriest iekšlietu sistēmas vietā. Šajā gadījumā būtu viena no iespējām dot katrai no sistēmām dot iespēju izvērtēt, kas viņiem ir atliktais maksājums, kas tūlītējais, neatņemot finansējumu un pašiem pieņemt lēmumu,” norāda Jaunzeme.
Šobrīd izdienas pensijas robeža ir 50 gadu, un ugunsdzēsības dienestā dien tikai 17 cilvēku, kuri pārsnieguši šo vecuma robežu, bet policijā - 133. Lielākajai daļai cilvēku, sasniedzot izdienas pensiju, šobrīd ir izdevīgi mainīt darbu. Un aptuveni puse turpina strādāt citur. Nākotnē iecerēts ne tikai par astoņiem gadiem celt izdienas pensijas vecumu, bet arī par ceturtdaļu samazināt pašu pensiju.
“de facto” satiktie ugunsdzēsēji it kā pa jokam, bet patiesībā pilnā nopietnībā atklāj, ka viņu dienestā visgrūtākais šobrīd ir “izdzīvot ar vienu algu”. Ugunsdzēsējiem – glābējiem tā ir zem 300 latiem. Lielākā daļa no viņiem atraduši paralēlu darbu. “Atlikto maksājumu” jeb dažus izdienas pensijas gadus daudzi no viņiem labprāt iemainītu pret labāku atalgojumu un darba apstākļiem šodien. Citādi cilvēku glābšana un ugunsdzēšana paliek vien kā hobijs.
Daudzu citu valstu pieredze, tostarp Igaunijas, liecina, ka visbiežāk atsevišķi nodala tādas kā speciālās pensijas valsts sektorā strādājošiem, kas visbiežāk ir kā pateicība par lojalitāti, strādājot valsts labā. To maksā vienlaikus ar vecuma pensiju. Un otra kategorija ir izdienas pensijas, kas apmaksātā atpūtā ļauj doties agrāk un kas ir paredzētas tiem cilvēkiem, kuru darbs patiešām saistīts ar īpašu risku.
Ja valdība atbalstīs lūgumu dot laiku vēl līdz rudenim, Labklājības ministrija piedāvājumu papildinās ar kādu jaunu variantu. Piemēram – izdienas pensiju naudu pārceļot uz nozaru budžetiem, kas varētu veicināt risinājuma atrašanu. Visādi citādi viss liecina, ka rudenī būs tieši tāda pati diskusija kā tagad. Jāpiebilst, ka aptuveni puse no izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt, tikai citur.
