Nellija Ločmele: Viņi ir teikuši katru vārdu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vienu no lielākajiem skandāliem politikā šogad izraisīja žurnāla „Ir” publicētās tā dēvētās „Rīdzenes sarunas”. Tās atklāj Latvijas politikas aizkulises pēc finanšu krīzes šoka. Kamēr Latvijas valdība grieza tēriņus, ietekmīgi politiķi viesojās pie Ainara Šlesera kādā viesnīcas numuriņā un sprieda, kā nokļūt pie varas pašiem, reizē arī kārtojot biznesa darījumus.

Saeima uz publikācijām reaģēja ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Tā šobrīd turpina pētīt tā sauktās „oligarhu lietas” izmeklēšanas kvalitāti un meklē valsts nozagšanas pazīmes. Šodien ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” vērtēsim „Rīdzenes sarunu” publicēšanas nozīmi Latvijas sabiedrībai.

Nellija Ločmele: Viņi ir teikuši katru vārdu
00:00 / 02:38
Lejuplādēt
Aptuveni pirms pusgada žurnāls „Ir” publicēja pirmo rakstu ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2009. un 2010. gadā noklausītajām sarunām viesnīcas „Rīdzene” numuriņā, kurā biznesu un politiku apspriedis par oligarhu dēvētais Ainars Šlesers. Starp Šlesera viesiem bija Ventspils mērs Aivars Lembergs, Saeimas opozīcijas partijas „Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, kā arī pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs no Zaļo un zemnieku savienības.

"Mēs esam dzirdējuši, jā. Katrs vārds, kas ir publicēts, tas ir izskanējis. Viņi ir teikuši katru vārdu,"  apgalvo žurnāla „Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele. Viņa gan neatklāj, kā žurnāls sarunām piekļuvis.

Avots lūdzis savu identitāti neatklāt, ko „Ir” pārstāvji respektē. Sarunu publicēšana deva sabiedrībai priekšstatu, kā politiķi Latvijā kārto darījumus. Tāpat sarunas ļāvušas ieskatīties tā dēvētās „oligarhu lietas” aizkulisēs, ko 2015. gadā izbeidza pierādījumu trūkuma dēļ.

"Es uzskatu, ka tajās sarunās atklājas daudzi iespējami amatpersonu pārkāpumi – likumpārkāpumi, ētikas pārkāpumi, par kuriem vienkārši cilvēkiem jāuzzina. It sevišķi tāpēc, ka mēs skaidri zinājām, ka pie likumīgas atbildības neviens šeit netiks saukts, jo tā lieta ir jau izbeigta," saka Ločmele un stāsta, ka par sarunu publicēšanu redakcijā šaubu nebija. Pirms tam gan žurnāls rūpīgi vērtējis, ko no apjomīgā materiāla sabiedrībai ir svarīgi uzzināt:

"Šīm sarunām, protams, ir juridisks statuss. Vienīgais, kas attaisno, ka mēs publiskojam jebko no tā, ir sabiedriskais nozīmīgums. Tāpēc par katru lietu, ko mēs publiskojam, ir jābūt skaidram, kāpēc mēs to darām kā žurnālisti, kāpēc sabiedrībai to ir svarīgi dzirdēt. Tas ir ļoti svarīgs kritērijs, lai mēs nepubliskotu neko tādu, par ko mēs nevaram skaidri pamatot, kāpēc tas ir nozīmīgi."

Žurnāla redakcija nolēma sarunas strukturēt trijās daļās. Pirmais bloks sastāv no amatpersonu slēptās intereses uzņēmumos un varas izmantošanas savtīgiem nolūkiem. Otrais bloks ietver politiķu aizkulišu vienošanos par koalīciju ar „Saskaņu”. Savukārt trešais – mediju vides degradēšanu un ietekmēšanu.

Pēc sarunu publicēšanas tās ziņu virsrakstus nav atstājušas joprojām. Savu artavu tajā ir devusi arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuru gan paši Saeimas deputāti, it īpaši neoficiālās sarunās, kritizē un sauc par bezjēdzīgu. Nellija Ločmele tikmēr par absurdu dēvē faktu, ka komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai no partijas „No sirds Latvijai” nav pielaides valsts noslēpumam. Viņasprāt, tas parāda mēģinājumu jau saknē traucēt komisijas darbam. Tomēr Ločmele uzskata, ka komisija nebūt nav bezjēdzīga, jo tā ļaus saprast iemeslus, kāpēc „oligarhu lietā” neviens tā arī netika sodīts:

"Vai tur prokuratūra ir pielikusi savu roku, kurš tur ko nav izdarījis? Šobrīd, ejot cauri šiem dokumentiem, tie fakti atklāsies. Viņi jau tagad nāk gaismā, bet būs secinājumi, es domāju, gan pašai komisijai, gan deputātiem, kuri ir vairāk ieinteresēti kaut ko atklāt. Vienlaikus, es domāju, ka tam ir arī tāda politiska jēga ar to, ka mēs ieraugām šos politiskos spēlētājus, kā viņi pozicionējas pret šo milzīgo skandālu."

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvaras beigsies februārī. Galvenie „Rīdzenes” sarunu dalībnieki komisijā jau ir iztaujāti. Tā bija iespēja arī medijiem atkal piekļūt no politikas aizgājušajam Ainaram Šleseram, kā arī „Rīdzenes sarunās” tikai pieminētajam Andrim Šķēlem. Savu saistību ar laikraksta „Diena” pārņemšanu, slēptās īpašumtiesības uzņēmumā „Rīgas tirdzniecības osta” un mēģinājumus pārņemt nacionālo lidsabiedrību „airBaltic” Šlesers, Lembergs un Šķēle noliedz. Savukārt koķetēšana ar „Saskaņu” valdībā no Lemberga puses esot bijis tikai blefs. Uz nākamo komisijas sēdi uzaicināti bijušie KNAB darbinieki, šobrīd politiķi, Juta Strīķe un Juris Jurašs. Komisijas konsultants Aldis Alliks paralēli jau rakstot gala ziņojumu, par kura apstiprināšanu būs jābalso Saeimai. Nellija Ločmele domā, ka ar to stāsts par oligarhiem „Rīdzenes” slavenajā numuriņā aizmirsts netiks:

"Mana tā fundamentālā sajūta, publiskojot šīs sarunas, bija tāda, ka tas ir tāds Latvijas vēstures, plašākas vēstures notikums; ka, atskatoties pēc desmit, 20 vai 30 gadiem, tas būs notikums, kas būs izmainījis daļu sabiedrības – kā liecība, tam, kā politika Latvijā ir taisīta. Tā ir šī vērtība, kas, manuprāt, tikai pieaug."

Ločmeli priecē „Rīdzenes sarunām” pievērstā uzmanība arī no citiu mediju puses. Viņa uzsver, ka tas ir žurnālistu kopējs darbs – parādīt vēlētājiem problēmas Latvijas politikā, jo tie ir vēlētāji, kas politiķiem novelk robežas – ko tie drīkst atļauties un ko nedrīkst.

Jau ziņots, ka Saeima komisiju izveidoja šā gada 21.jūlijā pēc 35 deputātu pieprasījuma, un tās darbības laiks sākotnēji paredzēts seši mēneši. Komisija izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

KNAB pērn 22. februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Žurnāls "Ir", kas publicēja daļu "Rīdzenes sarunu" atšifrējumu, rakstīja, ka "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti