Nedēļu pirms budžeta skatīšanas Rīgas domnieki neplāno algu pieauguma «iesaldēšanu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Nākamajā nedēļā Rīgas dome skatīs valsts galvaspilsētas nākamā gada budžetu. Atbilstoši Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā lemtajam, šajā gadā plānots palielināt Rīgas mēra, viņa vietnieku, komiteju vadītāju un deputātu algas. Pašlaik nav plānots sekot Rīgas pils, Saeimas, valdības un atsevišķu citu pašvaldību piemēram un tās iesaldēt. 

Nedēļu pirms budžeta skatīšanas Rīgas domnieki neplāno algu pieauguma «iesaldēšanu»
00:00 / 03:37
Lejuplādēt

Rīgas domes, tās komiteju vadības un deputātu atalgojuma bāze mainās atbilstoši vidējam atalgojumam valstī. Kontekstā ar Covid-19 pandēmijas laika grūtībām atalgojuma iesaldēšanu pēc nelielām pārdomām par pareizu atrada Valsts prezidenta kanceleja, līdzīgi algu pieauguma šogad nav valdības locekļiem, bet parlamentāriešu atalgojums līdz 13. Saeimas sasaukuma beigām iesaldēts jau pērn kontekstā ar toreiz neizdevušos plānu par mediķu algu pieaugumu. 

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”) atsaucās uz nostiprināto sistēmu politiķu atalgojuma noteikšanai, ko mainīt nebūtu pareizi, neskatoties uz opozīcijas norādēm: “Es nevēlos, ka šī sistēma atkal tiek mainīta. Te algas iesaldējam, tad lemjam par atsaldēšanu, vai īstais brīdis atsaldēt. Atkal šis jautājums tiktu mētāts kā karsts kartupelis no vienas rokas otrā. Man ir svarīgi, lai Rīgas domē viss notiek atklāti. Lai skaidri redzams, kāda ir ierindas deputāta alga un par kādiem pienākumiem viņš kaut ko saņem klāt. Var jau saprast “Saskaņas” deputātu neapmierinātību. Viņi ilgus gadus saņēma šīs ne pārāk lielās deputātu algas, bet vienlaikus saņēma milzu līdzekļus par dažādiem konsultāciju līgumiem Rīgas kapitālsabiedrībās. Šī prakse tagad ir izskausta. Tāpēc “Saskaņas” sapīkumu drīzāk skaidroju ar to, ka viņiem vairs nav iespēju no Rīgas domes līdzekļiem slēptā veidā kaut ko noslaukt.”

Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”), kurš arī darbojas Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, atzina, ka domei darba ir daudz, vienlaikus norādīja, ka atalgojuma bāze ir zemāka nekā, piemēram, Ministru kabinetā.

“Es izjūtu, ka esam domē pēc 10 gadu plosīšanas. Darba ir pārpārēm. Pozīcijas deputātiem un vicemēriem darba diena mēdz iestiepties līdz padsmit stundām dienā un arī brīvdienās. Diemžēl dzīvē tā sanāk, ka tad, kad ir problēmas un lejupslīde, ir vairāk jākustas un jāstrādā. Turklāt pašvaldības atalgojuma bāze ir krietni zemāka nekā, piemēram, Saeimas vai Ministru kabineta,” norādīja Ķirsis.

Rīgas vicemēri Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas un Edvards Smiltēns no Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības frakcijas atgādināja, ka rudenī notika domnieku atalgojuma sistēmas reforma, kas ļauj domnieku vairumam strādāt tikai Rīgas domē, ieskaitot komiteju vadītāju vietniekus.

Turklāt kopš rudens rasti ietaupījumi dažādās pozīcijās, piemēram, atsakoties no Rīgas domes deputātu auto caurlaidēm Vecrīgā, kas katra izmaksāja 250 eiro mēnesī.

"Mēs izvēlējāmies ļoti atklātu, caurskatāmu veidu, jā, kā iesaistīt deputātus visā domes darbā, nemēģinot slēpties aiz kādiem citiem variantiem, liekot viņus papildu amatos kādās citās domes struktūrvienībās vai kapitālsabiedrībās,” sacīja Ozola.

“Mums bija diskusija, ka šī sistēma, kas pastāv, ir fleksibla, kas nozīmē, ja krīt vidējais atalgojums valstī, kas krīt arī deputātiem. Tas viss ir jāskata kontekstā ar prāvajiem samazinājumiem, izārdot līdzšinējo rīdziniekiem ārkārtīgi dārgo sistēmu, kas bija izbūvēta un uzturēta 10 gadu garumā,” norādīja Smiltēns.

Paredzams, ka līdz ar atalgojuma bāzes izmaiņām domes priekšsēdētājs no šī gada pirms nodokļu nomaksas saņems papildus 178 eiro vai ap 100 eiro uz rokas, vicemēru algas pieaugtu par aptuveni 150 eiro, komiteju priekšsēdētājiem – par 120 eiro, deputātiem – par 58 eiro, sasniedzot 1230 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pret algu palielināšanu iebilst Rīgas domes opozīcija, sakot, ka krīzes laikā atalgojuma pieaugums būtu jāiesaldē vismaz līdz gada beigām, uzskata deputāts Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība).

“Finansiālā ietekme uz budžetu šajā gadījumā ir pārspīlēta, tās summas nav tik lielas, bet no morālā viedokļa jāvērtē, ka daudzi rīdzinieki šobrīd nevar darīt savu darbu un paliek bez ienākumiem, mums jābūt ar tautu šajā brīdī,” sacīja Mitrofanovs.

Paredzams, ka par atalgojuma pieaugumu vēl ilgi debatēs nākamnedēļ, kad domes sēdē plānots izskatīt budžetu.

Mitrofanovs skaidroja: “Jā, jā, protams, būs karstas diskusijas. Saprotami, ka no abām pusēm šajā jautājumā skanēs populistiskas idejas, bet tiešām nedrīkst darīt to, no kā atteicās Valsts prezidents Levita kungs.”
Rīgas pilsētas pašvaldības budžets plānots ar 124 miljonu deficītu, bet kopējie izdevumi pārsniegs miljardu. To atbalstījusi Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja un domes sēdē budžetu plānots skatīt 27. janvārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti