"Tur ir karš, īsts karš," sacīja NBS Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks Gunārs Upītis. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem, kuri līdz šim nav bijuši saistīti ar militāro nozari, vispirms būtu jāapgūst pamatiemaņas.

"To arī Ukrainas prezidents minēja, ka tiek aicināti pieteikties militāri apmācīti un sagatavoti cilvēki, kuri varētu. Viņi tiešām dodas uz kara darbības zonu, viņi nedodas uz mācībām, tur viss notiek pa īstam," atgādināja Upītis.

Viņa vērtējumā, personai, kas dotos karot, vajadzētu būt pilnībā pabeigušai militāro apmācību, jābūt labām spējām komunicēt svešvalodā. Tāpat jāpiemīt spējai saprast, izprast, pielāgoties dažādām sadarbības procedūrām, kuras ir citu valstu armijām.

Bruņotajos spēkos ik dienu saņem vismaz 15 zvanus par interesi doties karot Ukrainas armijā. Pieteikties gan var tikai Ukrainas vēstniecībā. Iestādes mājaslapā informācija par to, kas jādara interesentiem, ir pieejama arī latviešu valodā. Savukārt pieteikties nevar iedzīvotāji, kuri pašlaik ir Latvijas armijas profesionālajā dienestā.

"Doties uz Ukrainu var tikai tie Latvijas pilsoņi, kuri nav aktīvajā dienestā vai nav dienestā Zemessardzē. Tikai šādā gadījumā pastāv iespēja. Es aicinātu Latvijas pilsoņus šajā brīdī nopietni apsvērt iespēju, vai šis pienesums kopējai drošībai nevarētu būt īstenojams šeit Latvijā," uzsvēra NBS Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks.

KONTEKSTS

Saeimas deputāti 28. februārī vienbalsīgi un bez debatēm lēma, ka Latvijas iedzīvotāji varēs brīvprātīgi doties palīgā ukraiņiem sargāt neatkarību. Iepriekš likums ļāva dienēt Eiropas Savienības, Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstīs, Austrālijā, Brazīlijā un Jaunzēlandē un tādas valsts dienestā, ar kuru ir noslēgts līgums par dubultās pilsonības atzīšanu. Šo valstu sarakstā tika iekļauta arī Ukraina.