NA: Varētu izstrādāt integrācijas programmu uzturēšanās atļauju saņēmējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ārzemniekiem, kas nopirkuši īpašumu Latvijā vai investējuši Latvijas uzņēmumos triju gadu laikā saņēmuši vairāk nekā 6000 uzturēšanās atļauju. Šī iespēja - tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā apmaiņā pret krietnu naudas summiņu - raisījusi ne vienu vien diskusiju politiķu vidū un uzturēšanās atļauju pārdošanas izbeigšana tika piesaukta pat kā cena koalīcijas saglabāšanai.

„Vidējais investora profils: 30 līdz 40 gadus vecs Krievijas pilsonis ar augstāko izglītību, pārvalda vienu svešvalodu, parasti angļu valodu, uzturas Latvijā pāris mēnešus gadā ar interesi mācīties latviešu valodu, nodarbojas ar biznesu Krievijā un vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā,” tā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis raksturoja ministriem vidējo ārvalstu investoru, kas iegūst uzturēšanās atļauju.

Uzturēšanās atļaujas tiekot pieprasītas ar katru gadu vairāk. Kā stāsta pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis, galvenokārt jeb 80% ieguldīts tiek nekustāmajā īpašumā.

Savukārt ministru diskusijās vairāk iezīmējās jautājuma politiskā puse. Nacionālā apvienība, kas uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem došanu par salīdzinoši nelielām investīcijām ir apšaubījusi, šoreiz uzsvēra, ka vajadzīga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna vārdiem, „īpaša integrācija”.

„Valsts varētu izstrādāt īpašu programmu, kas veicina šo cilvēku integrāciju Latvijas sabiedrībā,” piedāvāja Bordāns.

Tāpat Bordāns, kas ir vienīgais Nacionālās apvienības ministrs pēc kultūras ministres demisijas, ļāva nojaust, ka investoriem integrācijai trūkstot informācijas un varbūt valstij būtu jāsagatavo īpaša informācijas pakete.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka līdzekļi un iespēja trešo valstu pilsoņu integrācijai esot. „Trešo valstu integrācijas fondā tam ir paredzēti līdzekļi. Kultūras ministrija to apsaimnieko jau trešo gadu un arī nākošajā finanšu perspektīvā to darīs,” sacīja Pētersone-Godmane.

Grēkāža lomā nonāca Nacionālās apvienības kontrolētā kultūras ministrija, kas šīs nedēļas sākumā palikusi bez ministra. Ārlietu ministrs Atis Pabriks (Vienotība) uzsvēra, ka Kultūras ministrijai būtu bijis jānāk klajā ar investoru integrācijas idejām.

Pat ja pagaidām investorus, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas, integrēt neizdodas, tomēr ekonomiskais ieguvums esot. Tā kopā trijos gados ieguldīti vairāk nekā 400 miljoni latu. Lielākā daļa - 80 % - no tā ieguldīti nekustamajā īpašumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti