FAKTI
- 1944. gada 16.-19. marta latviešu SS "brīvprātīgo" leģiona kaujas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes bija vienīgā reize, kad leģiona abas divīzijas karoja blakus viena otrai.
- Tāpēc trimdas leģiona veterānu organizācijas "Daugavas Vanagi" delegātu sapulce 1952. gadā nolēma 16. martu atzīmēt kā "Latviešu leģiona piemiņas dienu, lai atcerētos kritušos karavīrus un cīņu pret boļševismu".
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šo dienu ar gājienu uz Brīvības pieminekli neoficiāli piemin arī Latvijā.
Jautāts, vai nepietiek ar karavīru godināšanu Lāčplēša dienā 11. novembrī, Dzintars norādīja, ka "nevajag kautrēties godināt Latvijas brīvības cīnītājus".
Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" skatīšanai Saeimā tiks iesniegti tuvākajās dienās, teica Dzintars.
Jau ziņots, ka 6. Saeima 1998. gada vasarā pieņēma lēmumu 16. martu noteikt par latviešu karavīru atceres dienu.
Tiesa, 2000. gada sākumā, kad Latvija jau gatavojās pievienoties NATO un Eiropas Savienībai, 7. Saeima nolēma 16. martu svītrot no likuma par svētku un atceres dienām. Karavīru piemiņu nolemts godināt vienā dienā – Lāčplēša dienā 11.novembrī.
Ārlietu ministrija iepriekš norādīja, ka, lai arī 16.marts nav oficiāla karavīru piemiņas diena, Latvija kā demokrātiska valsts nedrīkst liegt šajā dienā pieminēt kritušos karavīrus. 16.marta pasākumus līdz šim visbiežāk kritizējusi PSRS mantiniece Krievija, kas leģionāru atceres pasākumus dēvējusi par nacistu atbalstītāju saietu, nacisma attaisnošanas mēģinājumu.