Panorāma

Juris Stukāns dod prokurora zvērestu

Panorāma

Panorāma

Mūžīgie bērni: kas notiek pēc pilngadības sasniegšanas?

Mūžīgie bērni: Kas notiek pēc pilngadības sasniegšanas?

Kad "mūžīgie bērni" sasniedz pilngadību, valsts atbalsts viņiem samazinās. Pilngadīgo bērnu vecāku dzīvē nekas nemainās, jo aprūpe ir jāturpina. Dienas centri un grupu dzīvokļi var dot risinājumu, tomēr to nav pietiekami daudz.  Latvijā arī tikpat kā nav nekādu pakalpojumu tiem “mūžīgajiem bērniem”, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Mūžīgie bērni: Kas notiek pēc pilngadības sasniegšanas?Vita Anstrate

    "Mūžīgo bērnu" vecāki - krātiņā

    Agitas Šulcas meitai Evitai pērn septembrī palika 18 gadi. Tātad pilngadība, bet tikai pasē. Evitai ir autiskā spektra traucējumi un biežas agresijas lēkmes, tāpēc vajadzīga nepārtraukta uzraudzība, pieaugušo klātbūtne. Ja vecākiem, kuru bērniem ir samērā viegli traucējumi, liels atspaids ir izglītības sistēma, tad Šulcu ģimenei nebija arī tās. Agresijas lēkmju dēļ meiteni neuzņēma neviens bērnudārzs, arī kāda speciālā skola drīz vien no viņas atteicās, pat Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas bērnu nodaļa pateica – nē.

    "Ir bijis tā, ka mēs esam teikuši pārējiem bērniem, lai iet prom caur pagrabu un brauc kaut kur projām, jo mums ir kaut kā jātiek ar to situāciju galā. Piemēram, šorīt arī es nevarēju normāli iziet no mājas. Viņa mani nelaida ārā," stāsta Šulca.

    Daudzmiljonu vērtais deinstitucionalizācijas projekts viesis cerību, ka pilngadīgām personām ar smagiem traucējumiem valsts varētu nodrošināt zināmā mērā patstāvīgu dzīvi. Citādi ģimenēs, kurās aug šādi bērni, kuri no skolas vecuma ir izauguši, paliek bez nekā. Nav nevienas vietas, kur bērnu aizvest, lai kaut vai apmeklētu ārstu.

    "Patiesībā nevis tas īpašais bērns dzīvo krātiņā, bet mēs visa pārējā ģimene dzīvojam krātiņā.

    Ja tā skatās uz kopējā fona, tad ciešam mēs visi pārējie. Ja nevar viņai nodrošināt būšanu ārpus mājas viņai domātā pakalpojumā, tad mēs tā arī dzīvojam," uzsver Šulca.

    Pasaulē zināmākie pakalpojumi tādiem cilvēkiem kā Evita un citiem "mūžīgajiem bērniem" ir divi. Pirmais, ir dienas centrs, kurā vecāki var atstāt savus bērnus un pa dienu doties uz darbu vai atpūsties. Otrs – grupu mājas vai dzīvokļi, kuros šie cilvēki dzīvo, vienlaikus būdami pieskatīti.

    Valsts nepalīdz grupu dzīvokļu izveidošanai

    Sapnis par šādas aprūpes mājas izveidošanu ir biedrībai "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi". Biedrība pirms sešiem gadiem Rīgā izveidoja dienas centru – vietu, kur šiem jauniešiem pavadīt savu brīvo laiku lietderīgi, darinot sveces. Nākamais loģiskais solis ir izveidot grupu dzīvokļus, saka Dita Rituma, kuras dēlam Kārlim ir 28 gadi, un viņš veselības problēmu dēļ arvien dzīvo kopā ar vecākiem.

    Inga Šķestere, Agita Šulca un Dita Rituma

    "Mums ir klienti, kas uz šo dienas centru ir gaidījuši 15 gadus. Vai man ir jāgaida vēl 30 gadi, lai manam dēlam nebūtu jānonāk "Ezerkrastos"? Nu… Es nezinu. Baidos, ka man tik daudz laika un vēlmes nav," uzsver Rituma.

    Dita Rituma kopā ar Ingu Šķesteri, kura arī ir īpašā bērna – 33 gadus vecā Mārtiņa – mamma, gatavas grupu namu veidot pašas. Taču tad jāpērk zeme un jābūvē ēka, un tam naudas nav. Tāpēc sāka pārdot klientu radītās sveces, bet tā sakrāt diez vai izdosies. Mammas vērsušās arī pie atbildīgajām amatpersonām, bet saņēmušas atteikumu.

    "Valsts pateica: "Jā, dariet! Mēs jums nepalīdzēsim." 

    Mēs saņēmām atteikumu gan no Finanšu ministrijas, gan no Labklājības ministrijas..." sieviete norāda.

    Labklājības ministrijā apstiprina – palīdzība atteikta. Taču iemesls tam esot Rīgas lēmums nepiedalīties Eiropas līdzfinansētajā deinstitucionalizācijas projektā, un tādēļ nama būvniecībai Rīgā Eiropas naudu iedot nevarot.

    "Pretējā gadījumā tur šī nauda no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem būtu, un nebūtu šīs problēmas – uzbūvēt sveču māju vai varbūt pat divas sveču mājas!" stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

    Tikmēr pagaidām pieejamākais variants ir – pansionāts jeb ilgstošas aprūpes iestāde. Projekts, kurā arī Latvija no Eiropas Savienības fondiem saņems desmitiem miljoniem eiro, paredz mazināt institucionālo aprūpi, dodot šiem cilvēkiem iespēju dzīvot sabiedrībā, dzīvot savā dzīvoklī, nevis šaurā istabiņā, kas nozīmē, ka aprūpes centrus slēgs vai pārveidos.

    "Nu, nevar dzīvot kopā 100 vai kaut vai 50 cilvēki, kas nav izvēlējušies dzīvot kopā.

    Mēs neviens negribētu, lai mūs kaut kur aizved un liek dzīvot kopā ar vēl 50 svešiem cilvēkiem," saka Inga Šķestere, kuras 33 gadus vecajam dēlam Mārtiņam ir smagi attīstības traucējumi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti