“Es to redzu kā pasākumu, kas ir jāveic šajā brīdī, iespējams, tad, kad situācija mainīsies, pēc zināma laika, pēc gadiem no tā varēs atteikties, jo tomēr nacionālā valstī vienojošā un sabiedrības kopīgā valoda ir valsts valoda. Protams, ir jādomā par satura uzlabošanu krievu valodā,” sacīja Mūrniece.
Saeimas spīkere piebilda, ka ir jādomā arī par valsts valodā runājošo televīzijas auditoriju, ikdienas ziņu raidījumos pievienojot sižetus par kaimiņvalstīm un tādā veidā veicinot iedzīvotāju Baltijas un Eiropas identitātes attīstību.
Mūrniece uzsvēra, ka ar šo apgalvojumu nemaina savu pārliecību un 2014.gada 18.novembrī svētku uzrunā pausto nostāju, ka valsts augstākajām amatpersonām Latvijas publiskajā telpā ir jārunā tikai valsts valodā.
Iepriekš vēstīts, ka četras Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinājušas atbildēt Krievijas izvērstajam informatīvajam karam, taču Latvija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Saeimas spīkere gan norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija šo ārlietu ministra Edgara Rinkeviča ("Vienotība") lēmumu neatbalsta un vēlas saņemt paskaidrojumu. Lēmums vairs nav grozāms, taču frakcijai esot svarīgi gūt atbildes.
“Ja Latvija nāk ar uzstādījumu, ka esam prezidējošā valsts, ka mums ir iespēja virzīt savas idejas; es uzskatu, ka šeit šī iespēja nevis netiek izmantota, bet tiek paslaucīta pagultē,” skaidroja Mūrniece.
