"Zemestrīce notika 6. februāra naktī. Jau pēc pusotras stundas Turcija kā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma iesaistītā valsts lūdza palīdzību," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes Resursu pārvaldīšanas nodaļas vecākā inspektore virsleitnante Kristīne Fedotova.
Viņa kā vienīgā eksperte no Latvijas devās uz zemestrīces skarto Turciju.
"Jau 7. februārī mēs jau devāmies uz Turciju, lai atbalstītu. Jau 6. februārī – dienā, kad zemestrīce jau bija notikusi, mūsu komanda bija nokomplektēta. Mēs saņēmām sākotnējo instruktāžu un bijām gatavi doties," stāstīja Fedotova.
Eiropas Komisija mobilizēja un nosūtīja civilās aizsardzības ekspertu komandu sākotnēji 11 cilvēku sastāvā. Taču, ņemot vērā postījumu ietekmi un pēcgrūdienus, komanda tika papildināta – tajā kopumā bija 18 eksperti no 13 dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Komandas galvenie mērķi – atbalsts Turcijas dienestiem notikuma vietā, ienākošās starptautiskās palīdzības saņemšana, sadarbības koordinēšana ar citām starptautiskām organizācijām notikuma vietā.
"Tā salīdzinoši gandrīz vienmēr ir standarta komanda. Komandā vienmēr tiek iekļauts komandas vadītājs, vietnieks, attiecīgi informācijas pārvaldīšana, tie ir arī operāciju cilvēki jeb reaģēšanas cilvēki, kas var koordinēt atbalstu dažādām komandām, kā šajā gadījumā tās bija meklēšanas komandas. Loģistikas eksperti tika nosūtīti arī šajā misijā, lai organizētu, piemēram, transportu. Ņemot vērā šīs misijas specifiku, jo tā bija zemestrīce, tika papildus nosūtīti arī inženieri, kas var novērtēt zemestrīces ietekmi uz dažādām ēkām," skaidroja VUGD eksperte.
Viņa komandā bija informācijas pārvaldības eksperte.
"Mani primārie uzdevumi bija nodrošināt komunikāciju starp mums kā komandu un Ārkārtas reaģēšanas centru Briselē, kas nodrošina sadarbību ar visām Eiropas Savienības valstīm. Tāpat mans uzdevums bija nodrošināt informācijas apriti mūsu komandā," stāstīja Fedotova.
Šī viņai bija pirmā misija. Eksperte norādīja, ka šādām misijām gatavojusies vairākus gadus. Arī tagad visi eksperti ir gatavi reaģēt uz kādu notikumu.
Kristīne Fedotova Turcijā strādāja no divām vietām – pirmo nedēļu Ankarā, bet turpmākās divas nedēļas Gaziantepā.
"Esot misijā, mēs ik palaikam izjutām mazos pēcgrūdienus. Tas ir kaut kas tāds, kas jāņem vērā. Pati lielākā zemestrīce, ko piedzīvoja arī mūsu komanda, notika 20. februārī, kad tā jau bija tobrīd trešā zemestrīce – vairāk nekā 6 magnitūdu pēc Rihtera skalas. Mūsu komandā bija izveidoti noteikti drošības pasākumi, kā rīkoties gadījumā, ja atkārtojas zemestrīce. Protams, ka piedzīvot šo zemestrīci ir kaut kas cits, nekā tikai par to domāt," atzina Fedotova.
Viņa stāstīja, ka, piedzīvojot zemestrīci, sajūtas ir sirreālās, taču šim riskam bijusi gatava.
"Sajūtas, protams, ir interesantas. Par daudzām lietām ikdienā mēs varbūt neaizdomājamies tad, ja paši to nepiedzīvojam. Piemēram, kāda varētu būt pievienotā vērtība tam, ja kabatā ir svilpīte," norādīja Fedotova.
Šī esot bijusi lielākā meklēšanas un glābšanas komandas misija.
"Prieks redzēt, ka arī pēc ilgāka laika joprojām bija iespēja atrast sākotnējā fāzē cietušos, bet dzīvus cilvēkus. Bija tāda neliela frāze, kas misijā mums izskanēja, kad mums prasīja, vai mēs ticam brīnumiem. Tad, kad pēc astoņām dienām tu joprojām spēj ieraudzīt tos dzīvos cilvēkus, ko komandas izvelk ārā, tad gribas teikt, ka gribas ticēt brīnumiem," atzina VUGD eksperte.
Uz jautājumu, vai iekšēji bija piedzīvota sajūta, ka ir kaut kāds lūzuma punkts misijas laikā, Fedotova atbildēja, ka "tas nav kaut kas tāds, par ko kāds misijas laikā domā".
"Dodoties misijā, mēs ikviens apzināmies to, ka šī misija neatkarīgi no tās ilguma prasīs savus resursus. Tas ir arī tas galvenais fokuss misijas laikā. Tāpēc arī notiek rotācija, lai eksperti, kas ir uz vietas, nepagurtu, lai turpinātu sniegt atbalstu. Tas, protams, ir kaut kas tāds, kam tu gatavojies.
Kāpēc mēs tur esam? Mēs tur esam, lai sniegtu atbalstu valstij, kas jau ir saskārusies ar ļoti lieliem izaicinājumiem," uzsvēra misijas dalībniece.
Kristīne Fedotova stāstīja, ka, atbraucot mājās, sajūtas, kas viņu pārņēma, bija gandarījums.
"Tas ir pozitīvs redzējums par to lielo atbalstu, ko sniedz pasaule, bet jo īpaši Eiropas Savienība. Tas ir tas, kas arī motivē gatavoties jau nākamajām misijām, ja tāda nepieciešamība būs. Tas, ko varēja redzēt arī Turcijā, ka šī palīdzība bija ļoti gaidīta," pauda Fedotova.
KONTEKSTS:
Turcijas dienvidaustrumos un kaimiņvalstī Sīrijā naktī uz 6. februāri notika spēcīga zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas. Divas nedēļas vēlāk Turcijā notika vēl viena zemestrīce.
Turcijā pēc postošajām zemestrīcēm bez mājokļa palicis pusotrs miljons cilvēku. Tikmēr kaimiņvalstī Sīrijā lielākās problēmas radīja humānās palīdzības piegādes. Bojāgājušo skaits zemestrīcē, kas februāra sākumā skāra Turciju un Sīriju, 3. martā bija pārsniedzis 50 000.
