Panorāma

Telefonintervija ar sociologu Aigaru Freimani par partiju reitingiem

Panorāma

Verbāli uzbrukumi valodas dēļ ir nopietns signāls

Kā mainīt politisko eliti?

Mudina vēlētājus aktīvi izmantot savas tiesības svītrot un likt plusus kandidātiem

Sastādot kandidātu sarakstus, partijas pašas parasti ļoti uzskatāmi parāda, kurus savus biedrus gribētu redzēt starp nākamajiem 100 lēmējiem. Viņiem parasti tiek pirmās 4-5 vietas kandidātu sarakstos. Bet balsot par kādu partiju nenozīmē arī obligāti atbalstīt tās līderus, un tam paredzēta iespēja vēlēšanu biļetenā pie kandidāta vārda atzīmēt plusiņu vai arī to svītrot no saraksta.

Kā ar minimālām politiskajām zināšanām maksimāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu? Pavisam vienkāršu pieeju izstrādājis kāds datorzinātņu doktors, piedāvājot vēlēšanās izsvītrot pirmos piecus sarakstu līderus, tādējādi ļaujot politikā ienākt jaunām sejām. „Es strādāju informācijas tehnoloģijās, un tur mums maksā naudu par to, ka mēs dzīvi vienkāršojam,” saka datorzinātņu doktors, idejas autors Valdis Vītoliņš.

Vītoliņš pie idejas, kā sašūpot partiju stingri izstrādāto iekšējo hierarhiju, nonācis sarunās ar kolēģiem.

Datorzinātņu doktors ir pārliecināts, ka uz vēlēšanām jāiet visiem, bet atzīst – ir tikai loģiski, ka sabiedrības vairums politiķu darbos tik labi neorientējas

„Jāizdara maksimāls labums sabiedrībai ar minimālu iedziļināšanos. Un ja jūs tos uzvārdus nepazīstat, ja jūs īsti nezināt, kurš ir pelnījis, kurš nav pelnījis, vislielāko efektu jūs iegūsiet – apmēram kā studenti – ar 20% darba 80% rezultāta jūs iegūsiet, ja jūs izstrīposiet pirmos piecus. Tas nebūs ļoti pareizi, bet tas nebūs ļoti nepareizi,” saka idejas autors.

Vītoliņš skaidro – tieši sarakstu līderi vēlēšanās izraujas krietni priekšā pārējiem partijas biedriem. Pārējie savukārt izkārtojas ļoti blīvi cits aiz cita, un, atmetot pirmos piecus, veicināt partijas iekšējo rotāciju varētu arī neliels skaits vēlētāju. „Piemēram, ASV pietiek ar divām lielajām partijām – republikāņi un demokrāti. Viņi ar to daudzus desmitus, simtus gadu iztiek, tāpēc ka viņiem partiju iekšienē šie cilvēki nāk jauni un mainās. Mums diemžēl ir tā, ka, ja grib ko mainīt sabiedrībā nevardarbīgā ceļā, tad jātaisa jauna partija, un tas nav īsti labi,” saka Vītoliņš.

Vītoliņš arī uzsver – tieši partiju pašu virzītie līderi pārsvarā ir tie, kuru ievēlēšana ir svarīga partiju sponsoriem.

Pēc biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” datiem pēdējos mēnešos visdāsnākie bijuši Zaļo un zemnieku savienības labdari, partijai saziedojot vairāk nekā pusmiljonu eiro. Teju 400 tūkstošus saņēmusi arī „Vienotība” un „No sirds Latvijai”. Procentuāli lielāko devumu ziedotāji devuši jauno partiju kasēm, nodrošinot pat teju 90% partijas “Latvijas attīstībai” budžeta.

„Delnas” direktors Gundars Jankovs apstiprina – tieši pirmajiem vārdiem sarakstos vajadzētu pievērst uzmanību: „Mēs varam secināt to, ka šie līderi, kas ir saraksta augšgalā viņi ir ar šiem reputācijas traipiem.”

Bet es gribētu teikt, ka nevajadzētu tā sistēmiski pieiet tam un vienkārši svītrot personas ārā , un paskatīties - jo varbūt pirmais numurs ir ar šiem reputācijas traipiem, bet otrais ir godprātīgs un gatavs strādāt,” saka „Delnas” direktors.

Saraksta līderu svītrošanas ideja strauji izplatījusies sociālajos tīklos, un atbalstu tai paudis arī jurists Arvīds Dravnieks, atgādinot par tālajām 4.Saeimas vēlēšanām, kad vēlētāji valdošās Zemnieku savienības līderus atmeta krietni zemākās pozīcijās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti