Ņemot vērā pienākumu nodrošināt preses brīvību, viedokļu paušanas daudzveidību un godīgu konkurenci, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams ierobežot publisko tiesību juridisko personu darbību mediju tirgū.
"Beidzot ir skaidri jānodala žurnālistika un sabiedrisko attiecību speciālistu darbs. Pašvaldību informatīvie izdevumi, kuru pienākums par nodokļos samaksāto naudu būtu informēt par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, tiek izmantoti politiķu tēla spodrināšanai.
Ierosinājums turpmāk neļaut pašvaldībām dibināt šādus medijus, tādējādi novēršot gan reklāmas tirgus kropļošanu,
gan nodrošinot iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, ko var sniegt tikai un vienīgi neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, ir arī viens no veidiem, kā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos, nodrošināt to ilgtspēju," skaidro ministrs.
Pūce piebilst, ka minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības un pienākumu informēt sabiedrību par to darbību, izdodot informatīvos izdevumus.
"Latviju pārliecinoši var uzskatīt par digitālu valsti un, ejot kopsolī ar laiku, pašvaldībām ir jābūt pārmaiņu līderiem.
Vietvaru mājaslapas ir lieliska un arvien attīstāma platforma saziņai ar sabiedrību.
Pētījumi rāda, ka iedzīvotāju skaits, kuri pakalpojumus vēlas saņemt neklātienē elektroniski, šogad pieaudzis līdz 71%, portāla "Latvija.lv" lietotāju skaits ir pārsniedzis vienu miljonu, un ministrijas apmācīto digitālo aģentu skaits pārsniedz 3500. Turklāt iedzīvotāju ērtībai atvērti 76 novadu un astoņi reģionālas nozīmes Klientu apkalpošanas centri, kur līdz ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem pieejama informācija par katras domes darbu," uzsver Pūce.
Viņš norāda, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2019. gada 4. jūnija sēdē diskutēja par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, aktualizējot jautājumu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi vizuālā izskata ziņā bieži neatšķiras no reģionālajiem laikrakstiem, tiek izmantoti atsevišķas politisku spēku interesēs, neatspoguļo viedokļu daudzveidību.
Ņemot vērā, ka plašsaziņas līdzekļi, ko izdod publiskās personas, ir pilnībā vai daļēji uzturēti no budžeta līdzekļiem, tie ir jāizmanto visas sabiedrības labā, nevis lai vienpusīgi izceltu kādu grupu vai politiķu intereses. Komisija 2019. gada 4. jūnija sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) rosināja sagatavot grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", nosakot regulējumu pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
"Atbildot uz komisijas rosinājumu, kā arī apzinoties tiesiskā regulējuma nepilnību, kas varētu būt par pamatu viedokļa daudzveidības neatspoguļošanai, un to, ka demokrātiskā valstī sabiedrības informēšanai ir jābalstās uz vienlīdzīguma, atklātības un visu iedzīvotāju interešu aizsardzības principiem, Pūce rosina Saeimu grozīt likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"," norāda ministra pārstāve.
