Valdību veidojošajās partijās ir viedoklis, ka administratīvi teritoriālā reforma jāturpina par spīti tam, ka pašlaik valdības un arī vietvaru darba kārtību koriģē Covid-19 krīze. Iepriekš atbildīgajā Saeimas komisijā plašas diskusijas bija par to, ka lielās pilsētas statuss noņemts Ventspilij un Jelgavai, bet saglabāts Rēzeknei. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attistības ministrija (VARAM) rosina visām deviņām esošajām republikas pilsētām noteikt valsts pilsētas statusu, norādīja vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").
"Mēs rosinām esošo iedalījumu lielajās pilsētās un novados vairs neizmantot, jo tam nav juridiskās jēgas. Administratīvās teritorijas ir gan pilsētas, gan novadi, tam nav vajadzīgs likumā īpašs statusa apzīmējums," uzskata Pūce.
Līdz ar to tagadējās lielās pilsētas – Rīga, Jūrmala, Jelgava, Jēkabpils, Valmiera, Liepāja, Daugavpils, Ventspils un Rēzekne – atbilstoši šim piedāvājumam visas būtu valsts pilsētas statusā.
Kopumā likumprojektā uz trešo lasījumu iesniegti 375 priekšlikumi, 268 no tiem sagatavojis Viktors Valainis no Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Viņš savos priekšlikumos precizējis gan piedāvājumu par otrā līmeņa pārvaldības regulējumu, gan arī redzējumu par to, kā Rīgai jāsadarbojas ar tuvējām pašvaldībām, piemēram, Mārupes novadu. Par VARAM piedāvājumu noteikt deviņas valsts pilsētas Valainis pauž, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli.
"Šīs pilsētas pilda daudz lielāku lomu nekā tikai savu teritoriju iedzīvotāju apkalpošana. Tās ir reģionālas nozīmes pilsētas 50 līdz 100 kilometru rādiusā ap pilsētu. Tieši no šāda aspekta jāskata, nevis tas, vai labāk dzīvo pilsētnieki vai novadnieki, bet kā viss reģions spēs attīstīties," pauž Valainis.
Valainis gan uzskata, ka pašlaik būtiskāki ir Covid-19 ārkārtējās situācijas diktētie uzdevumi valstij un pašvaldībām, tai skaitā brīvpusdienas vairākām skolēnu grupām attālināto mācību laikā. Tāpēc, pēc deputāta domām, administratīvi teritoriālās reformas projekts pašlaik būtu jāatliek, turklāt Saeimā daļēji attālinātā režīmā nebūšot iespējama kvalitatīva diskusija. Tam nepiekrīt ministrs Pūce.
"Objektīvi attālinātā darba formā izskatīšana ir lēnāka, bet visiem ir skaidrs, ka konsultācijas un diskusijas, gatavojoties uz otro lasījumu, ir bijušas ļoti plašas, un atkārtoti to darīt nebūtu plaša pievienota vērtība. Mēs vēlētos, lai likumprojektu pieņemtu maijā, lai pašvaldībām būtu tieši vesels gads, lai sagatavotos pārejai uz jauno stāvokli," norāda Pūce.
Atbildīgajā komisijā priekšlikumu skatīšanai paredzēts ķerties klāt uzreiz pēc Lieldienām.
KONTEKSTS:
Martā Saeima pēc piecu dienu darba, opozīcijai un pozīcijai vienojoties par priekšlikumu atsaukšanu saistībā ar “Covid-19” izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu, saskaņā ar kuru nākotnē Latvijā būs 40 pašvaldības – piecas lielās pilsētas un 35 novadi.
