Ministrija par Valsts kontroles aizrādījumiem: Ārstniecības personāla trūkums ir globāla tendence

Pēc revīzijas par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē Valsts kontrole Veselības ministrijai iesniegusi 19 norādes. Ministrijā norāda, ka personāla trūkums ir ne tikai Latvijas problēma, bet globāla tendence.

Valsts kontrole revīzijā secina: cilvēkresursu pieejamība veselības nozarē ir kritiskā līmenīKristaps Feldmanis

    Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns ar tām iepazinies un tās vērtē divējādi: “Ir lietas, kam mēs piekrītam, ir lietas, kuras ir jāskata plašāk nekā tikai ministrijas griezumā. Ir lietas par vispārēju trūkumu nozarē, ir globālas tendences, ka ārstniecības personu pietrūkst visā pasaulē. Tāpat par personāla novecošanos. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir vispār globāla tendence Eiropā. Šīs ir tās lietas, kuras mēs vieni paši ietekmēt nevaram.”

    “Jauno speciālistu skaits, kas ienāk nozarē, ir mazāks nekā to ārstu skaits, kas turpina strādāt pēc 65 gadu sasniegšanas. Mēs nodrošinām pakalpojumus tikai tāpēc, ka viņi turpina strādāt,” norādīja Valsts kontroles Revīzijas departamenta direktore Inga Vārava.

    Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) sacīja, ka “vaimanāšana, ka mums trūkst personāla, tā jau nav tikai Latvijas problēma, tā ir visas Eiropas problēma”.

    Ministre uzsvēra – tā kā noveco visa populācija, ir skaidrs, ka arī ārsti strādās garāku darba mūžu.

    “Mums ir nevis jāšausminās, bet jāsaprot, ka tā būs mūsu nākotne. Jautājums – ne vien kā piesaistīt jaunos, bet kā pilnvērtīgi izmantot cilvēkus pensijas un pirmspensijas vecumā,” sacīja ministre.  

    Darbinieku trūkums nozarē ir vismaz daļēji risināms, samazinot profesiju sadrumstalotību un padarot speciālistus universālākus. Papildu finansējumu iespējams gūt, saīsinot nepamatoti garo rezidentūras laiku atsevišķās specialitātēs, uzskata Valsts kontrole.

    Ministrijā sola to ņemt vērā: “Mēs pie tā strādāsim, bet darbs pie šī jau ir noticis un ir vairākas specialitātes, kam jau šobrīd ir samazināts studiju ilgums. Ja mēs skatāmies Eiropas direktīvu, tad no 45 specialitātēm, kam noteikti minimālie studiju ilgumi, mums 27 specialitātēs šis ilgums jau sakrīt.”

    Valsts kontrole kā norādījumu izpildes termiņu noteikusi 2022. gadu. Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava uzsver, ka veselības aprūpes nozare novārtā biju atstāta tik ilgi, ka pilnībā sakārtot šo jomu līdz noteiktajam laikam nav iespējams. Tomēr Valsts kontrole, pienākot šim termiņam, vēlētos redzēt, ka ministrija ir sākusi aktīvi strādāt pie tā, lai visas minētās problēmas novērstu.

    KONTEKSTS:

    Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Trūkst vismaz 3 500 māsu un ap 300 vecmāšu; tikai 65% speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.

    Uz katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu uzmanību šopavasar vērsa arī Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā. Centrs atklāja, ka ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus, taču veselības aprūpē viņi neienāk.  Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti