Pērn gan darba devēji, gan valsts kopumā slimības pabalstos izmaksāja 172 miljonus eiro, bet gadu iepriekš tie bija 132 miljoni eiro. Tātad pabalstos izmaksātā summa gada laikā augusi par 40 miljoniem eiro. Finanšu ministrija šo kāpumu raksturojusi kā “mežonīgu” un plāno pētīt tā iemeslus.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) gan tam redz vienkāršu skaidrojumu. Proti, 2015.gadā tika atcelti krīzes laikā ieviestie valsts pabalsta griesti un nedaudz augušas algas, no kurām rēķina pabalsta lielumu. Līdz ar to likumsakarīgi aug arī kopējā izmaksāto darbnespējas pabalstu summa.
“Šis ierobežojums ir skāris 62 294 slimības pabalstu saņēmējus, un ietaupījums valsts budžetā ir bijis 12 miljoni. Tātad, ja ņem vērā, ka ar 2015.gada 1.janvārī šis ierobežojums vairs nebija spēkā un slimības pabalsti tika izmaksāti 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas, tātad šeit arī ir šis lielais kāpums,” skaidro VSAA pārstāve Anita Jakseboga.
Savukārt Finanšu ministrijā uzskata, ka ar pabalstu griestu atcelšanu nav iespējams pilnībā izskaidrot straujo darba nespējas pabalstu summas pieaugumu.
Vēl kliedzošāki ir 2016.gada pirmo mēnešu dati – martā vien slimības pabalstos izmaksāti tuvu 15 miljoniem eiro.
Šādam pieaugumam ministrija neredz racionālu pamatojumu.
Turklāt dati liecina, ka straujš darbnespējīgo pieaugums īpaši vērojams konkrētos reģionos.
Pirms padziļinātas izpētes ministrija atsakās nosaukt šos reģionus vai savas versijas par situācijas iemesliem. “Šajā brīdī mums ir jāsaprot, vai tās ir ģimenes ārstu prakses, vai visas slimības lapas, kas ir piešķirtas, vai tie iemesli ir patiesi. Līdz ar to mēs nāksim arī ar priekšlikumu stiprināt Veselības inspekciju, jo tā ir galvenā institūcija, kas veic šīs pārbaudes. Šobrīd tie apjomi liecina, ka jāmeklē patiesie cēloņi,” saka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme.
Pērn, piemēram, Veselības inspekcija pārkāpumus konstatējusi 41 darbnespējas lapas izsniegšanas gadījumā.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītājai Sarmītei Veidei ir sava versija – darbnespēju vairo slikta veselības aprūpes pieejamība: “Tad, kad pacientam ir vajadzīga palīdzība, viņš nevar saņemt – izmeklējumus, laboratoriskos izmeklējumus, speciālista konsultācijas. Tas noved pie tā, ka vēlāk tiek diagnosticēta saslimšana un vēlāk pacients saņem adekvātu terapiju. Un, protams, tad arī ārstēšana ir ilgāka.”
Jo ilgāk tiks atlikta papildu finansējuma piešķiršana veselībai, jo straujāk kāps darbnespējas gadījumi, uzskata Veide. Tikmēr Finanšu ministrija nepatīkamās tendences cēloņus meklēs sadarbībā ar Veselības un Labklājības ministrijām, un pirmie secinājumi gaidāmi maija beigās.
