Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) izteica cerību, ka drīz KNAB jaunā vadītāja izraudzīšanās process būs beidzies.
Pats amata kandidāts kopš uzvaras konkursā esot guvis apliecinājumu, ka viņa darbība jaunajā amatā tiks atbalstīta: “Pagājušajā nedēļā pēc konkursa komisijas lēmuma man bija tikšanās ar Ministru prezidentu, kurā es sajutu ļoti lielu atbalstu tam, lai KNAB būtu stiprs, veiksmīgs un sniegtu, pildot savas kompetences, atbalstu tautsaimniecības attīstība caur korupcijas novēršanas un apkarošanas prizmu.”
Otrdien Straumem bija tikšanās arī ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, un Jēkabs Straume īsā uzrunā pateicās par izvirzīšanu un atbalstu. Viņš strādā vienā no slepenākajām iestādēm Latvijā, un informācija par viņu nebija pieejama arī lielākajai daļai politiķu.
„Vēlos kļūt par KNAB vadītāju, veicināt šīs iestādes sakārtotību, veiksmīgu darbu turpmāk, novērst iekšējos konfliktus, nevis konfliktēt savā starpā, bet ar tiem, kas pārkāpj likumus,” sacīja Straume.
Uz deputātu jautājumiem Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersona atbildēja piesardzīgi. Deputāti lielīja Straumes darba gaitas. Kandidēšanu KNAB vadītāja amatam apspriedis arī līdzšinējās darbavietas vadītāju, kolēģiem, ģimeni. Ar politiķiem pirms kandidēt runājis neesot.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc nolēma mainīt darbavietu, Straume atzinīgi novērtēja, kā organizēts darbs Militārās izlūkošanas un drošības dienestā: „Varbūt kādam no tādas iestādes būtu jāuzņemas atbildība un jāmēģina darīt kaut ko kādā citā iestādē, kur tas būtu nepieciešams.”
Komisijas sēdē deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) Straumem jautāja, kas pašlaik KNAB ir vājākā vieta: “Vājākā vieta pavisam noteikti šobrīd KNAB personālsastāva sašķeltība. Ja ir iestādes vadītājs, kas šo personālsastāvu spēj turēt kopā, vienot kopīgam darbam, tad tās pārējās vājās vietas – spēja, nespēja atklāt kaut ko – būs atkarīga tikai no cilvēka profesionalitātes.”
Strādāšot ar esošajiem darbiniekiem, vajadzības gadījumā sūtīs uz mācībām. Bez iepazīšanās ar situāciju iestādē uzsākt izmaiņas personāla politikā uzskata par muļķīgu. Ja izmaiņas būs vajadzīgas, tad tās būšot balstītas uz to, kā labāk birojam un valstij, nevis tikai Straumes patikā vai nepatikā pret kādu darbinieku.
Šādu nostāju pozitīvi vērtē Saeimas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”): „Ņemot vērā viņa iepriekšējo darbu – izlūks – ļoti uzmanīgs. Un īstenībā arī pareizi. Man grūti būtu uzticēties cilvēkam, kas atnāktu un sniegtu kādas galējas atbildes no tā, ka nekas nav jāmaina KNAB, līdz tam, ka visi ir jāatlaiž.”
Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) ieteica Straumem pēc stāšanās amatā paskatīties arhīvā nodotās lietas un iesniegumus, kuri palikuši bez virzības: „Un vēl viens novēlējums – lai nebūtu kā iepriekšējos gados, ka ar lielu blīkšķi tiek kādi aizturēti un tās lietas beidzas absolūti ne ar ko.”
Komisijas deputāti pauda atbalstu Straumem. Politiķi norādīja, ka jaunajā darbā nebūs viegli un lika lielas cerības uz Straumi.
Arī partijas „No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis: „Manuprāt, zinot to, ko runā politiķi aizkulisēs, es pats esmu viens no viņiem, te ir tā –
vai nu jūs būsiet sekmīgs vadītājs, vai nu to kantori aizklapēs ciet. Tas ir skaidrs, es domāju, jums arī.”
Uz izvaicāšanu KNAB priekšnieka amata kandidātu aicinājušas arī vairākas Saeimas frakcijas.
Viena no prioritātēm KNAB vadītāja amata kandidātam ir komunikācija ar sabiedrību – esot jāparāda pārliecība, ka birojs ir spējīgs veikt savus uzdevumus un no cilvēkiem neslēpj savu darbību un tās rezultātus. Straume arī norāda, ka nevajadzētu plosīt aizdomās nonākušu amatpersonu sabiedrības acu priekšā bez notiesājoša sprieduma. Tas graujot uzticību valstij.
„KNAB, veicot kriminālprocesuālās darbības, nogādā kādas personas uz tiesu vai uz vienu vai otru vietu, tās varētu veikt tādu struktūrvienību darbinieki, kuriem nav jāslēpj sava identitāte. Tā ir slikta zīme valstij, ja mums valsts amatpersonas, kuras nav saņēmušas notiesājošus spriedumus, bet tiek konvojētas ar maskās tērpties vīriem. Tāda asociācija rodas ar trešās pasaules valstīm, kur tāda situācija ir,” komentēja Straume.
Galīgo lēmumu par Jēkaba Straumes kandidatūras atbalstīšanu Saeimā plāno pieņemt nākamceturtdien. Pirms tam viņu vēl plāno iztaujāt Saeimas frakcijās.
Ziņots, ka KNAB vadītāja amata konkursa komisija nolēma apstiprināšanai valdībā virzīt Jēkabu Straumi, kurš ir Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) vadošā amatpersona. Publiski pieejamā informācija par šo kandidātu ir skopa, un arī viņš pats daudz par sevi neatklāja, vien norādīja, ka viens no pirmajiem uzdevumiem KNAB priekšnieka amatā būs atjaunot sabiedrības uzticēšanos korupcijas apkarotājiem.
KNAB bez priekšnieka strādā kopš novembra, kad pienākumu pildīšanas termiņš beidzās Jaroslavam Streļčenokam. Pirmajā konkursā neviens kandidāts neizturēja formālos noteikumus, tādēļ Ministru kabinets piedāvāja atteikties no prasības par trīs gadu pieredzi vadošā amatā.
