Pēcpusdiena

No darba atlaiž uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darbiniekus

Pēcpusdiena

Deputāti vēlas uzlabot maksātnespējas procesus

Ministri atbalsta valdības rīcības plānu

Ministri pēc kaismīgām debatēm atbalsta valdības rīcības plānu

Ministru kabinets otrdien, 26.aprīlī, apstiprinājis valdības rīcības plānu. Tajā detalizēti aprakstītas valdības deklarācijā iekļautās apņemšanās un konkrēti pasākumi iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšanai.

No rīcības plāna ir izņemti vairāki punkti. Vienlaikus valdība atgriezās pie punktiem, kur ir redzams skaidrs finansējums to īstenošanai.

Premjers māris Kučinskis pēc valdības sēdes atzina, ka iecerētā reforma izglītības sistēmā nebūs, ja netiks atrasts tās īstenošanai nepieciešamais finansējums. Tāpat resursu ietilpīgas ir ieceres nacionālajā drošībā, tostarp robežu stiprināšanai. Vēl ir jāpabeidz reforma iekšlietu sektorā, lai, reaģējot uz "jauno situāciju Eiropā", stiprinātu iekšējo drošību.

"Ja budžets pildīsies, neredzu, kā dēļ valdība nevarētu palielināt finansējumu arī šīm jomām [izglītībai un drošībai]," sacīja Ministru prezidents.

Veselības aprūpē smagi uzdevumi

Vēl daudz naudas prasa veselības aprūpes joma, taču šis jautājums jau ir dienaskārtībā un šai jomai finansējums tiks rasts, teica Kučinskis, norādot uz nozarei nākamgad jau plānotajiem 35 miljoniem eiro.

Veselības aprūpes jomā ir plānots izskatīt iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu iespēju paredzēts izskatīt pēc nodokļu sistēmas izvērtējuma.

Vienlaikus ir paredzēts izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Informatīvais ziņojums par modeļa izveidi valdībā jāiesniedz līdz šā gada jūlijam.

Paredzēts arī pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Priekšlikumi rindu mazināšanai jāizstrādā līdz šā gada jūlija beigām, informē Veselības ministrijā.

Premjers pēc valdības sēdes atzina, ka veselības aprūpes jomā ir priekšā "ārkārtīgi smagi uzdevumi". "Punktu pa punktam mēs iesim uz priekšu," teica Ministru prezidents.

Finanšu ministrija kā galvenos uzdevumus nosaukusi budžeta disciplīnas ievērošanu, paredzamu nodokļu politiku un Eiropas fondu apguvi.

Satiksmes ministrijas prioritāte ir ceļu sakārtošana un dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns tuvākajiem pieciem gadiem – tai skaitā "Rail Baltica" projekta īstenošana.

Pēc Kučinska sacītā, rīcības plānu paredzēts monitorēt – divas reizes gadā vērtēt tajā ietverto uzdevumu izpildi.

Mudina audzēt budžeta deficītu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka lielākās problēmas ir vērojamas Latvijas izglītības un veselības aprūpes jomā.

Baldzēns uzskata, ka veselības aprūpes jomai līdz ar nākamgad jau plānotajiem papildu 35 miljoniem eiro nepietiks un vajadzētu budžetā meklēt lielāku finansējumu. Viens no risinājumiem, kā rast papildu finansējumu veselības aprūpei, varētu būt, nedaudz palielinot valsts budžeta deficītu.

"Mēs varētu, balstoties uz Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas atzinumiem, tomēr palielināt budžeta deficītu nedaudz – līdz 0,5% [apmērā]

un papildus finansēt veselības aprūpi un veikt šis strukturālās reformas pietiekamā līmenī, lai cilvēkiem būtu pieejami gan ambulatorie pakalpojumi, gan kompensējamie medikamenti daudz labāk [pieejami] un rindas samazinātos," teica Baldzēns.

Viņaprāt, par iespēju audzēt valsts budžeta deficītu ar Eiropas Komisiju varētu vienoties, "jo viņi tieši mums prasa šos problēmas risinājumus".

Tas, ka veselības nozarei rīcības plānā nav norādīts konkrēts finansējuma pieaugums no IKP, raisījis Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības kritiku. Tādēļ arodbiedrība ārkārtas padomes sēdē grasās lemt par neuzticības izteikšanu premjeram.

Valdības rīcības plāns paredz darbības virzienus, lai ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos tomēr rastu iespējas uzsākt reformas vairākās nozarēs. Par prioritārām valdība ir atzinusi reformas izglītības un veselības aprūpes nozarēs.

Lai gan rīcības plāna izstrāde līdz šim nav noritējusi gludi, un premjers vairākām no ministrijām aizrādījis, ka plānos ir uzskaitīti, piemēram, arī to ikdienā veicamie pienākumi.

Iespējams, tieši pateicoties rīcības plānu izstrādei, ministrijas ir spiestas veikt arī padziļinātu savas darbības auditus un aktīvāk meklēt jomas, kurās strādāt efektīvāk jeb, citiem vārdiem sakot, atsākt jau pirms vairākiem gadiem uzsāktās un no ārvalstu investoriem aktīvi pieprasītās, bet apsīkušās strukturālās reformas.

Viens no piemēriem tam ir fakts, ka, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teiktā, ministrijām jau šobrīd ir izdevies savās kabatās atrast aptuveni 50 miljonus eiro, kurus izlietot iecerētajām reformām un prioritāšu īstenošanai. Šādi ietaupījumi ir iespējami tāpēc, ka ministrijām nācās novērst, piemēram, funkciju dublēšanos.

Tāpat, kā norādīja vairāki eksperti, par visai lielu izaicinājumu rīcības plāna izpildi padara arī ārkārtīgi plašais pasākumu loks, kas ir iecerēts rīcības plānā, jo valdības iecerēto darbu loks ir plašs - sākot, piemēram, ar nodokļu sistēmas reformām un Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabošanu un beidzot ar kurortoloģijas nozares attīstību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti