Ministre atzīmēja, ka mērķis ir panākt, lai atalgojums kultūras nozarē nodarbinātajiem būtu salīdzināms ar vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā.
Pašlaik sliktākā situācija esot kultūras mantojuma iestādēs, piemēram, muzejos, bibliotēkās.
Saistībā ar šā gada valsts budžetu Kultūras ministrija (KM) runās par vairākiem nozarē turpināmiem pasākumiem, kam finansējums beidzies vai nākamgad beigsies. Piemēram, finansējuma tautiešu aktivitātēm ārzemēs, kas bija saplānots trim gadiem, no nākamā gada vairs nav. Tāpat ir atsevišķas ar informācijas telpas drošību saistītas aktivitātes, kam arī bija trīs gadu finansējums, bet tas ir beidzies un veidojas pārrāvums.
Līdz ar to vispirms ir jārunā par to, kā nodrošināt dažādas turpināmas aktivitātes, uzsvēra ministre.
KONTEKSTS:
2019. gada budžets vēl aizvien nav pieņemts, jo pēc 13. Saeimas vēlēšanām ilgi nevarēja izveidot jaunu valdību, kurai jāizstrādā 2019. gada valsts budžets.
Pagājušajā nedēļā atbalstītā Krišjāņa Kariņa valdība otrdien, 29. janvārī, apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam un valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Plānots, ka valdība izstrādāto budžeta projektu Saeimai iesniegs 8. martā. Ar Saeimas vadību panākta vienošanās, ka budžetu pirmajā lasījumā varētu izskatīt 20. martā, bet otrajā lasījumā to pieņemt 3. aprīlī.
