Nākamgad kultūras jomā gaidāms finansējuma pieaugums, un prioritātes būs divas: kultūras nozarē strādājošie un kultūrizglītība, kas saņems papildu 8,65 miljonus eiro. “Tas ir salīdzinoši tiešām liels pieaugums, bet vēl nepietiekoši, lai sasniegtu optimālu situāciju,” saka ministre.
Kultūras ministrija arī vērtē jaunā skolotāju algojuma modeļa ietekmi uz kultūrizglītībā strādājošajiem: “Tīri teorētiski uz papīra raugoties, redzam, ka kultūrizglītībā vajadzētu būt procentuāli lielākajam pieaugumam salīdzinoši ar citām izglītības jomā. Kultūrizglītība ir arī bijusi salīdzinoši vairāk apdalīta.”
Viņa arī norādīja uz to, ka šādu mācību iestāžu dibinātājas ir pašvaldības, bet normatīvie akti neregulē, cik daudz jaunu skolu un programmu tās var veidot. Kultūrizglītībā audzēkņu skaits ar katru gadu pieaugot, bet ministrija nevar nodrošināt valsts budžeta līdzekļu pieaugumu.
“Aizvien vairāk bērnu vēlas mācīties mūziku un mākslu, bet tas nenozīmē, ka valsts var simtprocentīgi visiem bērniem Latvijā to nodrošināt,” atzīst Melbārde.
Esot šādā situācijā, kultūrizglītībā jādefinē nacionālais pasūtījums un skaidri jāpasaka, cik daudz bērnu un jauniešu par valsts budžetu iespējams apmācīt.