Pusdiena

ASV īpašais prokurors Millers izdara lielāku spiedienu pret Polu Manafortu

Pusdiena

Pusdiena 06.06.2018

Minimālais skolēnu skaits austrumu pierobežas vidusskolās varētu būt mazāks

Minimālais skolēnu skaits pierobežas vidusskolās varētu būt mazāks

Latvijas pierobežas un īpaši austrumu pierobežas skolās minimālo skolēnu skaitu varētu noteikt krietni mazāku, nekā pārējā Latvijā. Vienā vidusskolas klasē tie varētu būt no 8 līdz 10 skolēniem, nevis 20 – 25 ka pārējās Latvijas skolās. Par to pirmdien un otrdien izbraukuma sēdē Latgalē sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Baltinavas vidusskola atrodas Latvijas pierobežā. Vidusskolas direktors Imants Slišāns ir pārliecināts, ka skola pierobežā ir valsts drošības jautājums un būtiska tās vietas turpmākajai nākotnei. Un, ja Baltinavā nebūs vidusskolas posma, tas ir drauds arī pamatskolai.

“Ir pieredze citās vietās, ja kādai skolai noņem to augšējo posmu, tad ļoti strauji brūk arī apakšējais, ir tādi piemēri, ka ir bijusi pamatskola, un nolemj, ka paliks sešgadīgā, un pēc pāris gadiem arī sešu klašu posms sabrūk, jo vecākie brāļi, māsas līdzi paņem jaunākos uz tām skolām, uz kurām paši dodas. Un arī no ekonomiskā viedokļa - ja tajās pašās telpās paliek mazāks klašu skaits, tas vēl vairāk sadārdzina uz vienu skolēnu pašizmaksas,”  stāsta Slišāns.

Baltinavas vidusskola ir viena no izglītība iestādēm, ko Latgalē apmeklēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Saeimas deputāti pēc sarunām ar skolas pārstāvjiem atzina, ka šim jautājumam jāpievērš nopietna uzmanība.

Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) stāstīja, ka “aprīlī bija parādījies darba projekts, kur diezgan liels šis cipars bija un nebija, kā ministrs iepriekš solīja, ka atsevišķi varētu izdalīt pierobežas vidusskolas”.

“Šodien mēs dzirdējām, ka tie varētu 8 līdz 10 skolēnu vidusskolas klasē, lai varētu atvērt,” sacīja Adamovičs.

To, ka pierobežā būtu jānosaka mazāks minimālais skolēnu skaits, atzīst arī “Saskaņas” deputāts Andris Morozovs, kurš uzskata, ka tā tam jābūt ne tikai austrumu pierobežā.

“Varbūt austrumu robeža vairāk, bet tomēr visa pierobeža vairāk vai mazāk 20 kilometrus ir izsīkusi no cilvēkiem. Mūsu piedāvājums, ka tādai pieejai jābūt visai robežai, bet, protams, austrumu robežai jābūt savai pieejai, kur jābūt 8 bērniem, pārējās - 10 bērni,” klāstīja Morozovs.

Viņš uzskata, ka skolas saglabāšana būtu viena no motivācijām cilvēkiem nebraukt prom.  

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā noteikt, ka minimālais skolēnu skaits vidusskolas klasēs lielajās pilsētas būs 25, bet mazākajās pašvaldībās – 20. Deputāte Ingūna Rībena no Nacionālas apvienības norādīja, ka šim jautājumam nedrīkst pieiet vien matemātiski.

“Skolas nav tik mehāniski likvidējamas, mums ir pietiekami iejūtīgi jāskatās arī pret bērnu skaitu klasēs, vērtējot dažādus citus faktorus, tas ir tas galvenais sēdē, mēs to pārrunāsim, un noteikti mēģināsim iestrādāt izglītības dokumentos,” pauda Rībena.

Pašvaldības nodrošinātu finansējumu, lai klases ar mazāku skolēnu skaitu varētu pastāvēt. Tāpat tiktu skatīti iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti, kas tiktu vērtēts kā skolas kvalitātes kritērijs.  

“Mēs droši vien komisijā tuvākajā laikā apkoposim šos ciparus, cik varētu būt lielo pilsētu vidusskolas posmā, cik reģionu, rajona centros, lauku vidusskolās un  pierobežā,”  solīja Aldis Adamovičs.

Sēdē izskanēja, ka par pierobežas pašvaldībām uzskatītu visas pašvaldības austrumu pierobežā, sacīja Adamovičs.

Pēc pētnieku sniegtajām rekomendācijām - Latvijā pietiek skolēnu apmēram 130 pilnvērtīgām vidusskolām, pēc šādām aplēsēm skolu skaits būtu jāsamazina vairāk nekā uz pusi.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti