Dienas ziņas

Atver pirmo masveida vakcinācijas centru

Dienas ziņas

Dundagas novada domi pagaidām neatlaidīs

Mežotnes pilskalnā atdzīvojas senie zemgaļi

Mežotnes pilskalnā atdzīvojas senie zemgaļi – 3D tēli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pēc septiņiem gadsimtiem Mežotnes pilskalnā atkal var satikt senos zemgaļus. Šoreiz gan tie ir trīsdimensiju telpiski objekti, kas pastaigā dodas ar bezmaksas lietotnes palīdzību. Virtuālajiem tēliem doti arī vārdi, un tie ietērpti autentiskā vēsturiskā apģērbā.

Mežotnes pilskalns ir lielākā seno zemgaļu novada Upmales centrs un otrs lielākais zemgaļu nocietinājums.

“Pie Mežotnes bijusi liela osta, un mums ir arī ļoti interesants fakts, ka, iespējams, arī arābu vēsturnieks ir minējis Mežotni savos pierakstos un pasaules kartē atzīmējis kā lielu plaukstošu pilsētu, kur vietējie cilvēki pielūdz uguni. Intensīvs apdzīvotības posms tur ir bijis, sākot no 9. gadsimta līdz pat 14. gadsimta vidum,” stāstīja Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums.

Pēc septiņiem gadsimtiem, kad pandēmijas ierobežojumi liedz pulcēties un rīkot pasākumus, satikties ar senajiem zemgaļiem var kopīgā pastaigā, izmantojot bezmaksas aplikāciju savā viedtālrunī.

Paplašinātās realitātes tēlu ģeolokācija ir virs Mežotnes pilskalna plakuma.

Pārvietojoties senie zemgaļi dodas kopā ar jums, bet  dažādās vietās tie skatam parādās  no dažādiem leņķiem. Tēliem piešķirtas arī kustības un skaņa.

“No pilskalna nāk tāda senatnība, un te ir salaists senatnīgais ar moderno kopā, lai tas būtu interesanti gan bērniem, gan jauniešiem,” atzina projektu vadītāja asistente Ilze Puķāne.

Senajiem zemgaļiem atkal atgriezties Mežotnes pilskalnā palīdzējis pārrobežu projekts, bet galvenā vēlme esot bijusi parādīt bagātīgos zemgaļu tērpus.

“Tradicionālos latviešu etnogrāfiskos tautas tērpus esam bieži redzējuši gan deju svētkos, gan dažādos pašdarbnieku koncertos, bet šie arheoloģiskie tērpi ne tik bieži sastopami. Un tas arī man pašai saistās ar Mežotnes pilskalnu – šie bagātīgie arheoloģiskie tērpi,” stāstīja projekta vadītāja Laura Ārente.

“Puisim Madim ir Mežotnes kapulauka tērpa atdarinājums pēc izrakumiem, un līdz ar to 3D animācija tikai veidota uz konkrēta arheoloģiskā apģērba pamata. Mēs varam teikt, ka šie tērpi ir maksimāli precīzi, cik nu mēs vispār varam spriest par tā laika apģērba un rotu nēsāšanas tradīcijām,” skaidroja Tērvetes vēstures muzeja vadītājs Normunds Jērums.

Trīsdimensiju tēliem doti arī vārdi. Madis vēstures liecībās minēts 13. gadsimta sākumā novada vecāko sapulcē, bet Zīle  esot izdomāts tēls, jo seno sieviešu vārdi vēstures liecībās praktiski neesot atrodami.

Satikties ar Madi, Zīli un vēl kādu noslēpumainu dāmu Mežotnes pilskalnā būšot iespējams piecus gadus.  

Ar instrukciju objekta apskatei var iepazīties Rundāles mājaslapā, bet apskatei nepieciešamo bezmaksas lietotni var iegūt gan “Apple” lietotāji, gan “Android” ierīču lietotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti