Jau ziņots, ka jaunā izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) viena no prioritātēm ir profesionālās izglītības reforma un virzība uz duālās izglītības sistēmu, kā piemēru ņemot Vācijas un Austrijas modeli, kas tiešā veidā profesionālās izglītības piedāvājumu saista ar darba tirgus pieprasījumu.
Meņģelsone skaidroja, ka duālā profesionālās izglītības sistēma nozīmē to, ka praktiskā apmācība notiek uzņēmumos, bet teorētiskā apmācība, kas laika ziņā ir mazākā daļa, - izglītības iestādē.
„Lai šādu iespēju nodrošinātu un varētu finansēt, uzņēmumiem jābūt pietiekami lieliem. Kā liecina citu valstu pieredze, mazāki uzņēmumi šādiem nolūkiem mēdz apvienot spēkus, lai kopīgi uzturētu mācību centrus,” piebilda LDDK vadītāja.
Viņas ieskatā, Latvijā patlaban nav iespējams īstenot identisku sistēmu, jo nav salīdzināma Latvijas un Vācijas tautsaimniecības struktūra, uzņēmumu lielums, kā arī izglītības un praktiskās apmācības tradīcijas.
„Latvijā galvenokārt būtu jāstrādā, lai uzlabotu esošo profesionālās izglītības sistēmu un ciešāk iesaistītu darba devējus. Duālo profesionālo izglītības sistēmu iespējams sākumā izmēģināt tikai pilotprojektu veidā atsevišķās nozarēs. Tomēr sadarbības veicināšana starp izglītības iestādēm un darba devējiem, kā tas jau dažviet reģionos notiek, gan ir nepieciešama,” uzsvēra Meņģelsone.
LDDK ģenerāldirektore uzskata, ka būtiski ir arī nodrošināt jauniešiem izglītības iespējas un praktiskās pieredzes gūšanas iespējas, tostarp nodrošinot vairāk kvalitatīvu prakses vietu pie darba devējiem, kas ir prioritārs pasākums. Tas nozīmētu īpašas programmas izstrādi, finanšu stimulu īstenošanu, lai ieinteresētu vairāk darba devējus piedāvāt prakses vietas. „Tādējādi izglītība tiktu tuvināta darba tirgum un tiktu veicināta jauniešu pāreja no izglītības uz darba tirgu,” atzina Meņģelsone.
LDDK ieskatā, būtu arī jāmazina to jauniešu skaits, kuri nepabeidz izglītības iestādi, sniedzot viņiem nepieciešamo atbalstu izglītības turpināšanai. Jānodrošina arī tas, lai vairāk jauniešu izvēlas profesionālo izglītību, jo tā sniedz iespēju apgūt ne tikai vispārizglītojošos mācību priekšmetus, bet arī iegūt kvalifikāciju un prakses pieredzi, kas dod labas iespējas startēt darba tirgū. Tāpat ir jāveic karjeras atbalsta pasākumi, kas ļautu jauniešiem izdarīt pārdomātāku izvēli par savu nākotnes izglītību. Kā arī mācību procesā jāintegrē praktiskā pieredze. „LDDK turpina strādāt pie tā, lai šie priekšlikumi tiktu ņemti vērā, risinot turpmākos izglītības satura un procesa pilnveidošanas jautājumus,” informēja Meņģelsone.
