Zupas virtuve Rīgā. Pašvaldības vai organizāciju uzturētu - galvaspilsētā tādu ir vairāk nekā desmit. Darbiniecēm nav brīža, kad apstāties. Visu laiku ēdiens tiek pildīts traukos. Rindas ir garas. Brīžiem ne vien iekšpusē, bet arī aiz ārdurvīm. Daudziem tā ir iespēja paēst vienīgo reizi dienā, jo naudas nav.
„Tas nav kauns šeit nākt! Es jau esmu pensionāre. Nācās īrēt dzīvokli un visa pensijas nauda aiziet īrei. Paldies dievam, ir šāda palīdzība. Es to izmantoju,“ priecājas Ludmila.
Neizsīkstošās rindas zupas virtuvē ir apliecinājums tam, ka nabadzība nav tikai skaitļi uz papīra. Turklāt nav runa par ēdienu vien. Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir lielākas grūtības arī laikus saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai iegūt izglītību. Viņi ir pakļauti lielākam noziedzības riskam. Tas viss veicina nevienlīdzību sabiedrībā. To kā lielāko problēmu atzīst arī Labklājības ministrijā.
„Ja mēs lūkojamies uz biežāk pielietoto nevienlīdzības rādītāju Džini, tad nu mēs esam Eiropas Savienībā pirmrindnieki, diemžēl, pēc šī rādītāja. Palēnām tas samazinās, bet joprojām, ja vidējais ir 30, tad mums ir 35,“ spiesta secināt labklājības ministre Ilze Viņķele.
Kā šo nevienlīdzību mazināt, nu būs jāizdomā Labklājības ministrijā izveidotajai darba grupai, kurā piedalās arī citu ministriju pārstāvji un Saeimas deputāti. Plānots sagatavot konkrētus priekšlikumus jau nākamajam gadam, plānojot budžetu. Atbilde uz jautājumu, vai kāds pasākums, piemēram, konkrēts pabalsts, mazina nevienlīdzības risku vai nē, būšot galvenais kritērijs budžeta izveidē.
„Ja neietekmē, tad skaidrs, ka nav jēgas no tāda pasākuma. Piemēram IIN nodokļa likmes samazinājums pilnīgi noteikti daudz mazāk ietekmēs ģimenes, kas ir ar zemiem ienākumiem, nekā turīgākos. Līdz ar to, skaidrs, ka šis nevar būt prioritārs risinājums,’ skaidro minister.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, trūcīgo personu skaits Latvijā pārsniedz 100 tūkstošus. Taču šis skaits neaptver patieso nabadzības apmēru. Trūcīgā statuss tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem ienākumi mēnesī uz ģimenes locekli nepārsniedz 90 latus, nevis visiem, kam grūti izdzīvot. Turklāt Labklājības ministrija secinājusi, ka nabadzības riskam visvairāk ir pakļautas ģimenes ar bērniem.
