Elga Klēģere ir pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas nami” darbiniece. Taču faktiski jau divus gadus viņa atrodas dīkstāvē. Līdz 2015.gada sākumam Elga strādāja Rīgas mākslas telpā. Tai nonākot Rīgas domes pārziņā, tika izvēlēts variants – štatu samazināšana. Darbiniekiem piedāvāja darbu Rīgas domes paspārnē.
Elga šādam variantam nepiekrita, jo piedāvātā alga bija par 100 eiro mēnesī mazāka, kā arī darba līgums bija tikai uz gadu ar pārbaudes laiku. “Viņi mani iesūdzēja, ka jāatbrīvo. Man pretprasība bija, lai nodrošina darbu,” stāsta sieviete.
Elga ir otrās grupas invalīde. Saskaņā ar likumu, Elgu drīkstētu atbrīvot no darba, ja viņa būtu izdarījusi pārkāpumus vai arī ja uzņēmums - darba devējs - tiktu likvidēts.
Štatu samazināšanā cilvēkus ar invaliditāti nedrīkst atlaist.
Tāpēc SIA “Rīgas nami” vērsās tiesā. “Tāda interpretācija, ka tomēr tiesa varētu atlaist, manā skatījumā tā ir nevis nepareiza, bet šokējoša. Un otrās instances tiesa – Rīgas apgabaltiesa – nesenajā spriedumā piekrita mums,” stāsta Elgas advokāte Inese Nikuļceva.
Rekomendācijā Elga raksturota kā sava darba lietpratēja un atbildīga darbiniece.
Lai gan “Rīgas namos” ik pa laikam bija brīvas štata vietas, Elgai noteica dīkstāvi. Tas nozīmē, ka viņa jānodarbina trīs mēnešus gadā. Šo nodarbināšanu viņa uzskata par pazemojošu, jo viņai pat neesot dota caurlaide: “Nevienam citam nebija jāstāv pie darba vietas durvīm un jāgaida, kad ielaidīs iekšā.”
“Viņa uzskata, ka tā bija tāda ņirgāšanās ar mērķi piespiest viņu uzrakstīt atlūgumu. Ja darbiniekam pasaka – strādājiet, bet nedod viņam nekādus darba uzdevumus, viņš vienkārši sēž. Ir negatīva attieksme no vadības puses,” norāda advokāte.
“Es šādu nekaunību pirmo reizi esmu sastapusi mūžā,” komentē Elga.
Lai gan pirmā tiesu instance atzina “Rīgas namu” prasību, otrā tiesu instance trīs tiesnešu sastāvā uzskatīja, ka “Rīgas nami” nedrīkst Elgu Klēģeri atbrīvot no darba.
Turklāt tiesa lēmusi piedzīt no “Rīgas namiem” morālā kaitējuma kompensāciju 1000 eiro par darbinieces diskrimināciju.
“Rīgas nami” otrās tiesu instances lēmumu ir pārsūdzējuši. Uzņēmumā intervijai klātienē nepiekrīt, bet rakstiski skaidro: “Tiesas secinājumiem par it kā pieļautu diskrimināciju nevaram piekrist, jo mūsu ieskatā šādu secinājumu tiesa ir izdarījusi bez attiecīgiem pierādījumiem lietā. Piemēram, Valsts darba inspekcija šajā laikā veica pārbaudi SIA “Rīgas nami”, tomēr pārkāpumus nekonstatēja.”
Pilnajā tiesas spriedumā gan lasāms tiesas secinājums, ka uz konkrēto Valsts darba inspekcijas lēmumu nevar paļauties: “Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasītāja [SIA “Rīgas nami”] ir sniegusi Valsts darba inspekcijai nepatiesu informāciju, kas savukārt ir par pamatu kritiski vērtēt arī citu šajā vēstulē Valsts darba inspekcijai ietverto informāciju, kā arī uz šīs informācijas pamata Valsts darba inspekcijas sastādīto atbildi atbildētājai [Elgai Klēģerei].”
Iepazīstoties ar tiesas sprieduma tekstu, Valsts darba inspekcija sola vēlreiz pārskatīt visus dokumentus, kas saistīti ar Elgu Klēģeri. Tikmēr Rīgas dome atbildību par darbinieces diskrimināciju no “Rīgas namiem” prasīs tikai tad, ja to pašu apstiprinās arī augstākā tiesu instance.
