Piektdien daudzās Latvijas slimnīcās bija algas diena un mediķi ir vīlušies. Gan ārsti, gan māsas ir saņēmuši pat mazāk nekā pirms tam.
Tas tādēļ, ka slimnīcas ļoti pieskata, lai netiktu strādātas virsstundas, par ko jāmaksā dubultā.
Bērnu slimnīcas anestēzijas māsa Agnese Ivanova janvāra algā saņēma 200 eiro mazāk. Viņa slimnīcā var strādāt tikai vienu slodzi, un meklē, kur piestrādāt, lai varētu dzīvot tāda pašā līmenī, “nevis krist uz leju”.
Viņas ieskatā krīze nav beigusies, “iet tikai plašumā, jo ir brīvas slodzes, bet mēs nevaram tās ne pārstrādāt, ne palīdzēt slimnīcai”.
Anestēzijas māsu trūkst visās slimnīcās. Vidēji reizi mēnesī Agnesi mēģina pārvilināt citur. Bet pagaidām viņa nolēmusi citur tikai piestrādāt, jo pārāk mīl darbu ar mazajiem pacientiem.
Slimnīcā skaidro, ka tikai martā Agnese un pārējie mediķi jutīs nelielu algas pieaugumu.
“Februāra mēnesī nebūs algu pieauguma tādā izpratnē, jaunās algas nesaņems, saņems no marta. Jo tikai pagājušonedēļ esam vienojušies ar Nacionālo veselības dienestu,” skaidro Bērnu slimnīcas valdes locekle Ināra Bluķe.
Lai segtu darba samaksu un virsstundas, bērnu slimnīcai šogad bija nepieciešami 4,9 miljoni eiro, bet ar Nacionālo veselības dienestu izdevies vienoties par 4,1 miljonu eiro. Tādēļ vidēji algas pieaugs par 9%, bet dialogā ar klīniku vadītājiem un arodbiedrībām meklēs kompromisu.
Arī Stradiņa slimnīcā tikai pagājušajā nedēļā beidzot noslēgts līgums ar valsti. Personāla vadības daļā zīmogo jaunos darba līgumus. Tikai retajā ir samaksas pieaugums par 20%. Tie tiek zemākās algas saņēmējiem.
Māsu palīgiem algas vidēji pieaugs par 50 eiro, māsām - par 85, ārstiem - par 100 eiro. Vidējais pieaugums ir 7% - 9%.
“Ir pamatlikme, bet vēl ir stāžs, riska piemaksas, intensitātes piemaksas,” stāsta Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere.
“Krīze nevar tikt likvidēta tikmēr, kamēr mums darba tirgū ir nepietiekams skaits personāla. Kamēr mums trūkst māsu. Un kamēr valstiski nav risinājumu, kā motivēt, tā krīze būs!” atzīst Bušmeistere.
Tāpat slimnīcās daudz striktāk pieskatīs to, lai virsstundu pārstrādes nebūtu pārāk lielas. Ir noteikts četru mēnešu pārskata periods. Tā laikā centīsies pārstrādi izlīdzināt, lai virsstundu nebūtu.
Mediķos rūgst neapmierinātība un jau nākamnedēļ algas būs jautājums, par ko spriedīs lielākā mediķu arodbiedrība.
KONTEKSTS:
Šogad valsts budžetā mediķu atalgojuma palielināšanai plānots piešķirt papildu līdzekļus vairāk nekā 80 miljonu eiro apmērā. Teorētiski ar šo naudu pietiek atalgojuma palielināšanai par aptuveni 20%, taču realitātē lielai daļai mediķu algu pieaugums būs mazāks. Algu pieaugums ticis rēķināts, salīdzinot tarifu, ko samaksā valsts par ārstniecības iestādes pakalpojumiem, un tarifu vidējo likmi, kas veidojas no minimālajām atalgojumu likmēm. Līdz ar to pret šo robežu ir 20% pieaugums, bet par cik algas ārstniecības personām veidojas pēc sarežģītas formulas, tad ne katrs cilvēks papildus 20% saņems,
Decembrī valdība nolēma, ka ārstniecības personu vidējā darba samaksa no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 20%salīdzinājumā ar 2018. gadu. Nepieciešamos 87,5 miljonus eiro Finanšu ministrija (FM) radusi dažādos avotos. Par mediķu algu paaugstināšanu lēma vēl Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets.
Veselības ministrija (VM) iepriekš norādīja, ka pieņemtie lēmumi ļaus no nākamā gada ārstiem stacionārajā sektorā algas palielināt līdz vidēji 1856 eiro mēnesī, ieskaitot piemaksas, savukārt māsām un ārstu palīgiem – līdz 1114 eiro.
