Kremļa ietekmīgais rupors – Krievijas valsts informācijas aģentūra „Rossija segodņa” - savu jauno projektu „Sputņik” grib izvietot 34 pasaules valstīs un 30 valodās. Par to atbildīgais aģentūras galva Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Kiseļovs to raksturo kā iespēju pasaulei piedāvāt alternatīvas notikumu interpretācijas.
Bet, kamēr Maskavā vēl tiek apsvērti tālākie plāna punkti par „Sputņik” interneta portālu veidošanu latviešu un krievu valodā, vieglāk un ātrāk sasniedzamā iecere – radio Rīgā jau darbojas. Un tas notiek caur ēkā Zaķusalā izvietoto radiostaciju „Autoradio”.
„Autoradio” ir Latvijā reģistrēts medijs – raida Rīgā un Latgalē, bet Krievijas „Sputņiku” ņēmis savā paspārnē. „Autoradio” ir līdzdalīgs Aleksandrs Mirskis, kurš ir bijušais „Saskaņas centra” deputāts Saeimā un vēlāk Eiroparlamentā. Mirskis gan atzīst, ka viņa ietekme radio ir neliela un radio tiešajai vadībai jājautā par to, kas tur skan.
Ar Krievijas balsi caur „Sputņik” skan, piemēram, militāri politiska analīze par baltiešu specdienestiem, kam esot uzlikts uzpurnis, par padomju varas izraisīto badu jeb „golodomoru”, kas esot mīts. Par to, ka Krievija vēlas mieru, bet Ukraina rīko provokācijas, ka ASV grib, lai Ukraina karo ar Krieviju, bet Latvija Eiropas prezidentūru izmantošot, lai Krievijai atdarītu par pagātni.
„Autoradio” vadītājs Aldis Liepiņš e-pastā piekrita izklāstīt savu viedokli: „”Sputnik” raidījumi nav vērsti „pret” - kur nu vēl Latviju un tās valstiskumu. Tie ir nedaudzie Latvijas klausītājiem pieejamie raidījumi, kur ir atspoguļoti viedokļi, komentāri un pētījumi, kas atšķirīgi no vairumā mediju atspoguļotā. Lielais vairums programmu ir izglītojoša rakstura. Programmas pēc pašu ieskatiem izvietojam ēterā. Par to, protams, nav tik interesanti diskutēt, jo „ļaunuma iemiesojums” ārvalstu agresora veidolā šeit grūti saskatāms, bet patiesība diemžēl ir tāda, ka vairums mūsu ēterā skanošās programmas ir tieši šādas.”
„Sputņik” raidījumi katru vakaru un brīvdienu rītos skan „Autoradio” programmā kā neatkarīgu producentu veidots produkts. Tādējādi „Sputņik” var izvairīties no oficiālas reģistrēšanās mūsu valstī, un, spriežot pēc TNS datiem, nedēļā spēj sasniegt ap 70 tūkstoš Latvijas klausītāju, arī neprasot uzraugošajai padomei atļauju.
„Tad tā būtu pilnīgi cita situācija, kas ir arī stipri neiespējams gadījums, ka mēs tādu atļauju izsniegtu. Tā ka viņi izmanto, acīmredzot, pašlaik citas iespējas, kas pašlaik ir legālas, ja gadījumā šis saturs tiešām atbilst tam, ko nosaka likums,” saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Ja tā ir, tad paliek tikai jautājums par raidījumu saturu. „Tālāk ir stāsts – kas tur tiek raidīts. Tas mūs tiešām interesē un esam pieprasījuši attiecīgos ierakstus,” saka Dimants. Padome to sola izpētīt apmēram divu mēnešu laikā to, vai radio dzirdamais ir vai nav propaganda.
