Šobrīd pedagogus daļēji var uzskatīt arī par brīvprātīgā darba veicējiem, pauž Mazsalacas vidusskolā.
Skolotājam tiek atmaksāts darbs mācību stundā, neliela samaksa ir par individuālo darbu ar skolēniem, tāpat viņu mājas darbu labošanu un sagatavošanos mācību stundai. Taču par pārējiem darbiem - skolēnu sagatavošanu olimpiādēm, zinātniski pētnieciskajiem darbiem, dažādu pasākumu organizēšanu un citiem - skolotāji atalgojumu nesaņem.
Kā iestādes vadītājai man jau vienmēr [atliek] tikai lūgt, lai skolotājs uz brīvprātības principiem dara darbus, kas skolā tiešām ir jādara. Cilvēcīgi - cik ilgi skolotāji var to darīt tikai darīšanas pēc? Katrs grib par savu darbu saņemt atalgojumu,” saka Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana.
Mazsalacas vidusskolā piebilst, lai gan viņiem situācija vēl nav tik kritiska kā citās lauku skolās, tomēr neadekvātais atalgojums atstājis negatīvu iespaidu un sekas tam ir pedagogu trūkums. Laukos ļoti grūti ir piesaistīt jaunos skolotājus un skolotājus pusslodzei. Tāpēc mazsalacieši pauž cerību, ka ieguldītais darbs jaunā pedagogu finansēšanas modeļa izstrādei nebūs bijis veltīgs. “Ir problēma, ka skolotāja amats varbūt nav no tiem prestižākajiem, kuru izvēlētos labākie, un tad mums nāktos uzticēt savus bērnus cilvēkiem, kuri paliek pāri. Es nezinu, cik tā būtu laba un tālejoša izvēle mums pašiem,” norāda Mazsalacas vidusskolas matemātikas un ekonomikas skolotājs Kristaps Svīķis.
Vienīgais labums no solījumiem ir tas, ka šie solījumi, ar kuriem tiekam baroti, nesabojā mūsu gremošanas sistēmu. Bet šī cerība, protams, ar katru reizi, nākot jaunam solījumam, plēnē,” ironiski atzīmē Mazsalacas vidusskolas informātikas un fizikas skolotājs Guntars Bērziņš.
Lai pieprasītu papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, 11.decembrī pie Saeimas plānots Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais pedagogu pikets. Tajā plāno piedalīties arī daļa Mazsalacas vidusskolas skolotāju.
