Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

RGK jauns svaigas gaļas sadales cehs

Rīga apmaksās papildu stundas skolās

Mazākumtautību skolās Rīgā nodrošinās papildu nodarbības dzimtajā valodā

No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība galvaspilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildu nodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. Ar šādu programmu klajā ceturtdien, 30. novembrī, nāca Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Galvenokārt tā ieviesta kā atbilde uz iespējamo pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, ko Rīgas mērs joprojām uzskata par nevajadzīgu soli.

Ušakovs par papildu nodarbībām mazākumtautību skolās RīgāZane Mače
Rīgas mērs Ušakovs ("Saskaņa") ceturtdien, 30. novembrī, sacīja, ka programmas mērķis ir panākt, ka mazākumtautību skolēni zina gan dzimto, gan latviešu valodu, gan pārzina konkrēto mācību priekšmetu.

 

Tas, cik iecere izmaksās, būšot atkarīgs no pieprasījuma, bet provizoriskie aprēķini liecinot – lai vienā mācību gadā papildu kursus nodrošinātu visās Rīgas skolās, vajadzēs ap diviem miljoniem eiro.

"Lai Rīgā vienlaicīgi nodrošinātu gan izglītības kvalitāti, gan arī latviešu valodas zināšanas, gan arī aizstāvētu minoritāšu tiesības, piedāvāsim no 2019. gada jaunu programmu. Minoritāšu skolām nodrošināsim, apmaksājot to no Rīgas domes budžeta, papildu nodarbības priekšmetos, kas ir iekļauti programmā dzimtajā valodā.

Tas nozīmē, ka, piemēram, ir bijusi nodarbība fizikā valsts valodā. Tālāk uz papildu nodarbību varēs aiziet gan noprecizēt vielu, gan arī uzzināt kaut ko papildus dzimtajā valodā," skaidroja Rīgas mērs.

Katrai skolai būs finansējuma limits – atkarībā no bērnu skaita mācību iestādē. Un naudu piešķiršot “pēc fakta”, proti, tik daudz skolēniem, cik uz šādām papildu nodarbībām pieteiksies. Šādam finansējumam varēs pieteikties arī skolas, kurās mācību valoda ir latviešu, un izlietot, piemēram, priekšmetu padziļinātai apguvei. Taču varētu tikt ieviesti atšķirīgi piešķiramā finansējuma koeficienti uz vienu bērnu, atkarībā no skolas profila.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") Latvijas Radio sacīja, ka Ušakovs viņam un premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība) esot savu ieceri ieskicējis. Nozares ministrs un premjers lūguši sagatavot detalizētāku tās aprakstu, lai varētu sniegt par to pilnvērtīgāku vērtējumu.

Ministrs norādīja, ka galvenais, lai šis publiskā finansējuma – divu miljonu eiro – sadalījums būt taisnīgs pret visiem Rīgas skolēniem.

"Tam ir jābūt finansējumam proporcionāli skolēnu skaitam izglītības iestādē, neatkarīgi, vai tā izglītības iestāde realizē mazākumtautību programmas vai programmu latviešu valodā," teica ministrs.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīs tikai latviešu valodā.

Mazākumtautību skolēniem paredzēts saglabāt iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Šāda iecere izpelnījusies pretrunīgus viedokļus, un iepriekš protestā pret izmaiņām pie IZM ēkas pulcējās 300-400 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti