Būtisku iebildumu padomei pret ministrijas iecerēto reformu neesot, tomēr padome izteikusi vairākus priekšlikumus par skolotāju apmācību un aicinājusi pēc iespējas vairāk skaidrot reformu.
“Tas ir komplekss jautājums ar satura reformu, pāreju uz kompetenču pieejā balstītu izglītību, un tā jaunā, modernā izglītība paredz daudz valodu lietošanu, un īstenībā tā ir plurāli lingvistiska, līdz ar to kā mācību valoda latviešu valoda nekādi netraucēs zināt, pielietot, izmantot un attīstīties arī citās valodās – gan dzimtajā (un tur būs arī nepieciešams un būs nodrošināts atbalsts), gan arī svešvalodās,” sacīja Alijevs.
Viņš norādīja, ka būs nepieciešams ieguldīt lielu darbu, lai atbalstītu skolotājus un vecākus.
Priekšlikumi saistīti ar skolotāju metodiskā materiāla sagatavošanu, mācību materiāliem, pedagogu kursiem, papildu latviešu valodas apguvi.
Ministrija sola, ka valodu kursiem līdz 2020.gadam tērēs 1,2 miljonus eiro. Divreiz vairāk ieguldīs valodu prasmes diagnostikā, metodikas kursos, rokasgrāmatās un mācību materiālos.
Tomēr viņš arī uzsvēra, ka pagājušā mācību gada beigās 92% mazākumtautību izglītības programmu absolventu valsts pārbaudījumus kārtoja valsts valodā. Tas nozīmē, ka mācības jau šobrīd lielākoties notiek latviešu valodā.
Šīs dienas sēde gan neiztika bez starpgadījumiem. Uz to neaicināts bija ieradies eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins un pagājušā mēneša protestu organizators Degi Karajevs. Viņiem sēdi lika atstāt.
Ministrs pauž bažas, ka šo jautājumu mēģinās politizēt un izmantot priekšvēlēšanu kampaņās.
"Es domāju, ka būtu vislielākās grūtības vienoties ar tiem cilvēkiem, kas, slēpjoties aiz profesionāļa piesega, mēģinātu risināt savus politiskus, partejiskus jautājumus. Es būtu bezgala laimīgs, ja izglītības politika būtu brīva no pārējām politikām," teica Šadurskis.
Arī padomes vadītājs Alijevs atzina: “Patiešām, mēs esam pret šī jautājuma politizāciju."
Jau ziņots, ka ministrijas iecere paredz, ka pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.
- Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma 2018./2019. mācību gadā - jaunā izglītības standarta ieviešana, kas pirmsskolas izglītību beidzot, nodrošinās latviešu valodas prasmi, lai mazākumtautību bērni varētu sekmīgi uzsākt sākumskolas izglītību latviešu valodā;
- 12.klases centralizētie eksāmeni no 2017./2018. mācību gada tikai latviešu valodā;
- 9. klases centralizētie valsts pārbaudījumi no 2019./2020. gada tikai latviešu valodā;
- No 2019/2020. mācību gada 7. klasē notiek pāreja uz jauno kompetenču pieejā balstīto standartu, kas nodrošinās, ka, pamatskolu beidzot, 80% mācību vielas tiek pasniegta latviešu valodā;
- No 2020./2021. mācību gada vispārizglītojošajā vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiek pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
